Bāls Sulams „Mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret radījumiem: Kāpēc kabalas metodika tika iedota Israēla tautai? Gūt panākumus tai palīdzēja pirmtēvu nopelni, viņi četrsimts gadu garumā pilnveidojās un gatavojās, kā rezultātā ikviens no tautas pieņēma mīlestību pret tuvāko. Viņi bija vienīgā, mazā tauta septiņdesmit lielo tautu vidū. Un kad viņi pieņēma mīlestību pret tuvāku, labošanās metodika tika iedota tieši Israēla tautai, lai tā varētu pilnveidoties.

Tādējādi šeit nav kāda īpaša nosacījuma. Arvien tā pati garīgā tilpne, kas attīstās tiešās gaismas (AVAJa) izplatīšanās četru stadiju ietvaros, bet pēc tam tilpne iziet caur „apstrādi” piecu pasauļu visās 125 pakāpēs, pilnīgi sašķeļoties, sadrumstalojoties lielā daļu daudzumā.

Šīs daļas sāka izpausties Senajā Babilonā, taču toreiz tikai neliela babiloniešu daļa, kas bija sašķelto vēlmju un īpašību nesēji, spēja mosties, lai labotos ļoti nelielas gaismas iedarbībā, kuru izzināja un „atnesa” Ābrams. Viņam spēja pievienoties tikai vistīrākās Babilonas tilpnes-vēlmes. Kāpēc? Tāpēc, ka vēlmēm trūka dziļuma – avijuta.

Pēc tam pieci tūkstoši sekotāju, kas kopā ar Ābramu pameta Babilonu, sāka savstarpēji sajaukties un šī savstarpējā iekļaušanās radīja jaunu attīstības rezultātu, jaunu vēlmes „slāni” Ēģiptes trimdas laikos.

Viņi ieguva lielāku nepieciešamību laboties. Ja jau Babilonā bija pietiekami vienkārši aiziet prom, tad tagad viņiem bija nepieciešama augšupeja virs četriem jauniem „slāņiem”, kas tika iemiesoti četrsimts gadu gaitā, kas paredzēti trimdai. Šim nolūkam viņiem bija nepieciešama gaisma.

Tādējādi Faraons pietuvināja Israēla dēlus Radītājam, pateicoties tieši tam, ka no viņa saņemtās vēlmes lielais dziļums prasīja gaismu, kas atgriež pie Avota.

Tieši tad Israēla dēli saņēma Toru, proti, labošanās metodiku. Iepriekšējā vienkāršā savstarpējās saiknes uzturēšanas shēma nomainījās ar jaunu darbu pacēlumos un kritienos, pastāvīgā pašanalīzē, jaunajā tilpņu „slānī”, šīs tilpnes tika smeltas trimdā pie Faraona.

Tālāk Israēla dēli sasniedza Pirmā tempļa izlaboto pakāpi un nākamo kritumu, sašķelšanos.

Šodien pēc sabrukuma un trimdas, no jauna izpaužas tās pašas tilpnes. Šajās tilpnēs arvien vēl slēpjas iepriekšējā pakāpiena dzirksteles. Un atnāk gaisma, virzot mūs atpakaļ, – pateicoties pirmtēvu nopelniem

Tāpēc ikviens no mums, kurš šodien jūt tieksmi, līdzdalību radījuma mērķim, tiek dēvēts par „Israēlu”, kas nozīmē: „tieši pie Radītāja” (jašar-Eļ). Tādam cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam uzlikts par pienākumu piesaistīt gaismu visai pasaulei. Tad visas septiņdesmit lielās tautas, pateicoties mūsu apvienojumam, saņems gaismu un arī varēs pacelties augšup, sasniedzot to vienotības pakāpi, kur mēs jau bijām, pirms sašķēlāmies, un kur mums ir jāatgriežas.

No nodarbības par tēmu „Izraēlas tautas vienotība”, 09.07.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →