Ikviens no mums ir sasistās tilpnes šķemba. Ja mēs savienotos kopā, tad pārvērstos Bezgalības pasaules Malhut un justos kā viena dvēsele, kas piepildīta ar bezgalīgu gaismu.

Taču notika sašķelšanās, jo Bezgalības gaisma ienāca Tās radītajā vēlmē un uzspridzināja to no iekšpuses, tādā veidā piepildot vēlmi ar visu savu Radītāja, Valdnieka spēku. Tādējādi Radītājs iesēja radījumā savu vēlmi sniegt baudu radītajām radībām.

Rezultātā mūsu mazā vēlme vienā sekundē uzpūtas savā lielumā par 620 reizēm, nekā bija iepriekš un ar visu šo spēku egoistiski, sevis dēļ pievilka sev gaismu. No šāda stāvokļa vēlmi neaizsargāja ne pirmā ierobežojuma nosacījumi, ne arī ekrāns.

Tāpēc notika sprādziens, un vēlme sašķēlās lielā drumslu daudzumā. Vēlme taču arī iepriekš sastāvēja no daudzām daļām: no pieciem vēlmes veidiem, proti, no 0-1-2-3-4 līmeņiem, daudzveidīgiem pēc skaita un kvalitātes, lai gan iepriekš tā nekad nejutās sadalīta.

Katrs līmenis dalās vēl piecos līmeņos, bet tas savukārt – vēl piecos utt. Tādējādi rodas milzīgs daļu daudzums. Katrā daļā ir vēlme, kas pēc skaita un kvalitātes atšķiras no pārējām vēlmēm. Attālumu starp vēlmēm nosaka to atšķirība, kuras dēļ neviens nesaprot citus.

Ņemot vērā, ka viens ir atdalīts no otra, viņš nejūt tuvākā cilvēka realitāti. Realitāti var tikai sajust visā tilpnē kopumā vai vismaz, savienojoties diviem cilvēkiem, kad viens sāk sajust savu realitāti citā cilvēkā. Turklāt, jo vairāk šādu daļu, kuras viņš spēja sev pievienot, jo spēcīgāka ir viņa realitātes sajūta.

Lai mēs varētu pietuvoties šādam izlabotam stāvoklim, mēs esam ielikti stāvoklī, kas dēvēts par „šo pasauli”, un, pateicoties apvienošanās darbībām, varam pievienot no mums aizgājušo lielo gaismu, lai tā mūs ietekmētu un izlabotu.

No sagatavošanās nodarbībai, 22.06.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment →