No Ramhala grāmatas „Adir ba marom”: Darbs sirdī nozīmē lūgšanu. Nukva, kas pārvalda pasaules, tiek dēvēta par „sirdi”, bet visu cilvēku sirdis ir šīs sirds daļas, kurā atrodas visu dvēseļu saknes.

Tātad, kopīgā sirds nav pilnīga, iekams iekļaus sevī visas sirdis, visas dvēseles, kas nāk no tās un tad sapratīs visu augstāko vadību kopumā, kā sacīts: „Saprot ar sidi”.

Jāsaprot, ka mēs visi esam Malhut daļas, kas dēvētas par kopīgo dvēseli, un mums ir jāapvieno savas sirdis. Līdz ar to mēs tās labojam. Nevienam no mums nav nepiecieciešama personīgā labošanās – pašā cilvēkā nekas nav jālabo, izņemot attieksmi pret citiem.

Tas ir svarīgākais, ko mums nepieciešams izprast: neviens nav sabojāts pats par sevi, sabojātas ir tikai mūsu savstarpējās saiknes. Izlabojot šīs saiknes un savienojoties, mēs saplūdīsim vienā kopīgā sirdī. Pateicoties tam, ka apvienosimies, mēs spēsim izprast Atdodošo, Viņa augstumu un īpašību, jo mēs paši kļūsim tādi kā Viņš.

Ar to ir jānodarbojas – ar savu savienošanos pāri visām egoistiskajām īpašībām, kas atklājas un kuras mūs atdala, attālina, atstumj mūs vienu no otra. Līdz redzēsim, ka visas situācijas mūsu dzīvē ir paredzētas, lai parādītu vietu mūsu darbam – to, kur starp mums vēl nav savienošanās.

Viss, kas ar mums notiek šajā pasaulē, ir atsevišķu stāvokļu kopums, ko izraisa vienotības nepietiekamība. Kad visi šie stāvokļi saplūst kopā, mēs izjūtam „mūsu pasaules” realitāti, proti, savienošanās trūkumu visos veidos. Šis trūkums mums atklājas atbilstoši tam, kā mēs spējam izdzīvot šādas atsvešinātības apstākļos un, vadoties no tā, sākt laboties.

Tāpēc viss darbs paredz raidīt augšup lūgšanu (MA”N) par apvienošanos, izmantojot šim nolūkam visas iespējas, kas paveras. Un tad gaisma, kas kādreiz bija piepildījusi nedalīto dvēseles tilpni, ietekmēs visas mūsu sadrumstalotās daļas un atkal savienos kopā, atgriežot tās atpakaļ vienā dvēselē, vienā sirdī.

Viss darbs notiek sašķeltajā sirdī, lai savienotu tajā mūsu sirdis un atbilstoši tam iegūtu sapratni, un sajūtu par to, ko dēvē par nedalīto kopīgo sirdi.

Ja mēs jūtamies kā Saimnieka viesis un varam novilkt saiknes pavedienus no viņa pie sava pašreizējā stāvokļa, tad nekļūdīsimies nevienā no situācijām, kurās nonākam.

No sagatavošanās nodarbībai, 03.07.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →