Zeme – dzīvs organisms

Viedoklis: Pienācis laiks izskatīt no jauna dzīvā organisma jēdzienu, kas noformulēts, pamatojoties uz cilvēcisko psiholoģiju. Saskaņā ar šo formulējumu, par dzīvajām un tieši saprātīgajām tiek uzskatītas tikai tās organizētās matērijas daļas, kas pēc īpašībām atbilst dzīvniekiem un cilvēkam.

Dabas objekti, kas ievērojami atšķiras pēc saviem izmēriem, enerģijas patēriņa, dzīves ilguma, vielmaiņu procesu intensitātes, netiek attiecināti uz „dzīvo un saprātīgo” matēriju.

„Cilvēkcentrisms” ir novedis zinātni strupceļā dabas likumu izzināšanā.

Īpaši tas attiecas uz cilvēces savstarpējo saikni ar planētu. Cilvēce plānveidīgi iznīcina planētas dabiskās daļas un aizvieto tās ar mākslīgām, reizēm pat pretdabiskām un kaitīgām Zemes dzīvībai.

Zeme ne vien zina par cilvēka eksistenci uz tās virsmas un „seko” viņa uzvedībai caur saviem sajūtu orgāniem, bet arī reāli vada sabiedrību. Šādas vadības pamatā ir ģeopsiholoģijas – cilvēku vadības likumi zemapziņas līmenī. Vadošais subjekts šajā gadījumā ir pati Zeme, kuras organismā dzīvo cilvēki.

Turklāt pie noteiktiem apstākļiem: cilvēku skaitliskuma palielināšanās, kas pārsniedz pieļaujamās normas, saindēšanās ar produktiem civilizācijas dzīvības procesu norisē atsevišķās Zemes daļās; atmosfēras, hidrosfēras vai augu valsts iznīcināšana – planēta sāk atbrīvoties apnicīgajām un to apdraudošajām būtnēm.

Dažreiz cilvēku zemapziņā nonāk pavēle pašiznīcināties, tas noved pie kariem vai rodas cilvēkiem nāvējoši vīrusi. Sen jau pienācis laiks attiekties pret mūsu planētu nevis ka nedzīvu ķermeni, kas riņķo apkārt Saulei, bet kā dzīvu organismu.

Zeme ne tikai ir dzīva, bet arī saprātīga būtne. Tā pastāvīgi apmainās ar informāciju ar mūsu spīdekli Sauli un pat ar Galaktikas centru. Šī informācija iziet caur kanāliem, kas nāk no Zemes centra un nonāk virspusē.

Atomsprādzieni, visdziļākie urbumi, radiaktīvo un toksisko vielu uzglabāšana Zemes garozā izraisa dzīvās planētas bažas un tā sāk reaģēt uz zemi attīstītās cilvēciskās sabiedrības darbībām. Zemestrīces, viesuļvētras, plūdi – Zemes pirmās brīdinājuma darbības.

Daba un Zeme dzīvo savu dzīvi, tajā viss ir līdzsvarots. Tās ir apveltītas ar pašaizsardzības un pašattīrīšanās īpašību diezgan ierobežotā pakāpē, kas uz Zemes un Kosmosā ir ne tikai cīņa un savstarpēja palīdzība, un mijiedarbība.

Replika: Kabala apstiprina dabas vienotību un tās visaptverošo saprātu, kopš brīža, kad Ādams to atklāja pirms 5780 gadiem. Visos kabalistu darbos attieksme pret dabu ir attēlota kā pret vienotu integrālo augstāko saprātīgo organismu. Nedzīvās, augu un dzīvnieku pasaules dabas daļas instinktīvi ievēro dabas savstarpējās mijiedarbības un līdzsvara likumus.

Tikai cilvēks pilnīgi visās savās darbībās ir pretstatā dabai, izjauc tās līdzsvaru. Mēs esam nonākuši pie kritiska stāvokļa, Zeme vairs nav spējīga mūs izturēt un tikai dabas vienotības izzināšana, un līdz ar to savstarpējās mijiedarbības likuma ievērošana, kā skaidro kabalas zinātne, ļaus pārkārtot mūsu civilizāciju.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed