No Bāla Sulama raksta „Tiešā un netiešā Radītāja iedarbība”: Neiedomājies, ka attālinies no svētuma, tas ir, ka Radītājs neiedarbojas uz tevi, nevada, aizmirstot par tevi, jo netiks atdalīts no Viņa izstumtais, bet rati ripo, lai nonāktu pie svētuma, pie savas saknes.

Un lai gan šķiet, it kā zirgs ved jātnieku pēc savas nicināmās izvēles, īstenība tomēr ir tajā, ka jātnieks ved zirgu pēc savas izvēles.

Apslēptības dēļ mēs aizmirstam, nesaprotam un nejūtam augstākā spēka vadību. Mēs domājam, it kā darbojamies saskaņā ar savu gribu un paši pieļaujam kļūdas. Taču nedrīkst tā domāt. Nav nekā, ko mēs būtu izdarījuši paši, nevis Radītājs.

Taču, ņemot vērā, ka mēs neesam iepriekš pielikuši pietiekoši pūļu, lai varētu atklāt Radītāju, Viņš ir spiests pievienot mums līdzekļus, lai mēs spētu Viņu atklāt, tas ir, pastiprināt apslēptību nākamajā pakāpē.

Radītājs vēlas, lai mēs Viņu atklātu un tāpēc pastāvīgi mūs virza uz to, atkarībā no mūsu stāvokļa. Viņš pievieno mums apslēptību, lai palīdzētu nonākt pie atklāsmes. Taču, ja mēs jau esam gatavi atklāsmei, sapratnei, sajušanai, tad Radītājs nedaudz ierobežo apslētību, redzot, ka tādā ceļā mēs ātrāk viņu sasniegsim.

„Jātnieks ved zirgu pēc savas izvēles” jebkurā situācijā. Ja cilvēks saka, ka pats ir pieļāvis kādu kļūdu, nodarījis kaitējumu, – tas ir maldīgs uzskats. Par pagātni jāsaka, ka visu veica Radītājs. Un tikai par nākotni var sacīt: „Neviens nepalīdzēs man, izņemot mani pašu”.

Nedrīkst nožēlot pagātni, it kā tas būtu manis veikts. Es nožēloju tikai par to, ka Radītājs to izkārtoja tā, ka es nepratu „pielipināties” Viņam tajā punktā.

No nodarbības: no raksta „Tiešā un netiešā Radītāja iedarbība”, 14.05.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →