Jautājums: Kā es varu būt atbildīgs par citiem, ja nespēju pat atbildēt par sevi pašu?

Atbilde: Tieši pateicoties tam, ka tu kalpo citiem, tu kļūsti atbildīgs par visiem. Pats sev tu neeksistē, tikai attieksmē pret citiem.

Tādā veidā darbojas galvojuma likums, kura ietekmē pārējiem nav izvēles brīvības. Es nosaku viņu stāvokli un likteni, tāpēc uzņemos atbildību un esmu gatavs būt viņu vietā.

Viss notiekošais ir atkarīgs tikai no manis: lai kas notiktu, slikts vai labs. Es pievienoju visus kā savu apakšējo parcufu un lemju par visiem.

Vai šādi domāt nav nekaunība no manas puses? Nē, tā nav nekaunība. Ja mēs visi esam vienlīdzīgi, tad ikvienam no mums ir sava personīgā saikne ar Radītāju, nevis caur citiem. Visi pārējie seko man.

Manī taču ir punkts sirdī – mana vieta saknē, šī vieta pieder tikai man. Un šāda unikāla vieta ir katram. Tāpēc ikviens var teikt, ka viņš ir vienīgais, kurš rīkojas ar savu īpašību, viņa dvēseles sakni – un neviens cits, izņemot viņu.

Ikvienam ir sava specifiskā īpašība, bet viss pārējais nāk no savstarpējās iekļaušanās cits citā. Taču no šīs unikālās, personīgās īpašības es savienojos taisnā pavedienā ar Radītāju, un šajā ziņā es aizsteidzos visiem priekšā. Ja ne es, tad citiem vairs nebūs pilnības. Tikai es varu izlabot šo īpašību, pateicoties tam, ka savienošu to ar visu cilvēci, tas ir, ar visām citām Bezgalības pasaules Malhut īpašībām.

Pieņemsim, Bezgalības pasaules Malhut(ā) ir septiņi miljardi daļu, un katra daļa ir saistīta ar Radītāju savā specifiskajā īpašībā. Turklāt visas citas manas īpašības nāk no savstarpējās iekļaušanās atlikušajos septiņos miljardos.

No nodarbības: no raksta „Toras iedošana”, 27.05.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment →