Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris… (Tora, „Levīts”, „Cav”, 6:5)

Patiesībā nebija vajadzīga malka, lai uzturētu uguni, jo upuraltārī pastāvīgi bija Debesu uguns. Pirmajā Templī tās kontūrs līdzinājās lauvai, Otrajā Templī – sunim. (M. Veismans „Midrašs stāsta”, nodaļa „Cav”)

Garīgai ugunij nav nepieciešama degviela, jo tā deg pati par sevi un to nekas neietekmē, ne lietus, ne vējš.

Lauva personificē desmit sefirot pilnīgu attīrīšanos, bet suns – tikai trīs augšējo sefirot daļēju labošanos – Galgalta Einaim.

Lieta tā, ka tad, kad mēs neizmantojam AHAP, tas paliek ārpusē un tiek dēvēts par “nikniem suņiem”, kuri rej, neļaujot mums pareizi strādāt. Taču vienlaicīgi ar to tie mudina mūs sākt kaut ko darīt.

Bez negatīvā nav pozītīvā. Tāpēc tas, ka Otrā Tempļa laikā, lai attīrītos, varēja izmantot ne visas vēlmes, bet tikai to visvieglāko daļu, veicināja cilvēku tieksmi sasniegt Pirmā Tempļa līmeni.

Taču par cik pastāv vispārējais attīstības plāns, saskaņā ar kuru abiem Tempļiem bija jāiziet nopostīšana, tiem nekas neizdevās un nevajadzēja izdoties. Rezultātā šodien mēs esam nonākuši pie Trešā Tempļa radīšanas sākuma.

Trešais Templis ir visas cilvēces labošanās, kad tā noliks uz upuraltāra visu savu egoismu, to sadedzinās un apvienosies ap Saiešanas Telti.

Šajā apvienībā pastāv dažādi apļi: centrālais aplis – koeni, ārējais – levīti, pēc tam – Izraēlas tauta un visbeidzot – pasaules tautas. Taču to visu nosaka nevis izcelsme, bet cilvēka tieksme sasniegt apvienošanās centru, pēc pilnīgas sašķelšanās un kopīgās dvēseles sajaukšanās. Tas, kuram ir vislielākā tieksme apvienoties, tiek dēvēts par koenu, kam mazāka – levītu utt.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.12.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana, Tora | Add Comment →