Visa pasaule ir iekārtota tā, lai palīdzētu mums sasniegt garīgo pasauli. No paaudzes uz paaudzi mēs izejam pārdzimšanu ciklus, lai kādreiz sasniegtu savu realizāciju un ienāktu garīgajā dimensijā.

Mūsu pasaules mērķis, viss, kas tajā notiek un mūsu iedzimtā daba, kuru mēs nepārtraukti attīstām, arī ir virzīti tikai uz to. Visu personīgo un kopējo nepatikšanu uzdevums ir virzīt mūs uz garīgo.

Taču, kā to sasniegt? To nav iespējams veikt tikai uz ciešanu rēķina. Vispirms ir nepieciešams precīzi definēt, kas ir materiālais un garīgais, jo cilvēki šeit kļūdās. Par materiālo dēvē centienus, kas vērsti uz personīgo labumu, bet par garīgo – tuvāko labā, ietverot Radītāju. Pastāvīgi ir jāiztēlojas šī vienkāršā, saprotamā, konkrētā definīcija.

Mēs neesam spējīgi rīkoties tuvākā labā, un tas ir darīts ar nolūku, lai mums būtu nepieciešama palīdzība. Tas ir, mums jāvēlas iziet no sava egoisma, sasniegt atdevi un ne tāpēc, ka atdevē mums būs labi, bet egoismā – slikti. Citādi taču mēs vienkārši mainīsim vienu egoistisku mērķi uz citu – tie abi būs materiāli.

Mums ir jāvēlas garīgais, jo tas ir cēls, unikāls, augstākā īpašība, pret kuru mēs izjūtam īpašu, satraukuma pilnu attieksmi. Mēs vēlamies garīgo tāpēc, ka piepeši tas mums ir kļuvis svarīgs pats par sevi. Tajā ir kāda burvība, kas dēvēta par svētuma valdzinājumu.

Mēs meklējam garīgo nevis lai gūtu labumu. Labums pamazām izzūd. Iedarbības ietekmē no augšienes mēs sākam mainīties un jūtam, ka garīgais mums ir dārgs, tajā ir kāds valdzinošs spēks. Mēs vēlamies atrasties atdevē nevis tādēļ, lai atbrīvotos no problēmām, bet vienkārši aiz godbijības pret šo īpašību.

Taču, kāpēc šis ceļš ir tik grūts? Kāpēc mums neļauj sasniegt atdevi? Kāpēc šī īpašība netiek dota momentāni un uzreiz viss, bet jāmēro ilgs ceļš, lai to sasniegtu un pamazām saņemtu, kāpēc mūs tā izspiež un nomoka? Tāpēc, lai visos šī ceļa posmos mums pastāvīgi būtu vajadzīga palīdzība un mēs vērstos pie Radītāja.

Tāpat kā sākumā mēs mainām materiālo uz garīgo, tāpat pēc tam mēs mainām garīgo un sasniedzam Radītāju. Mums ir svarīga nevis garīgā izzināšana, bet kontakts ar Radītāju. Šeit slēpjas visa mūsu garā ceļa cēlonis.

No nodarbības: no raksta „Toras dāvāšana”, 13.05.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →