Mūžīga diena

Un Tas Kungs runāja uz Mozu:

„Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta”. (Tora, „Levīts”, „Cav”, 6:1-6:2)

Par upuraltāri tiek dēvētas tās cilvēka jūtas un vēlmes, kuras viņš var izlabot no naida uz mīlestību. Labošanās darbības notiek naktī, tumsā, kad cilvēks neredz sev nekādu personisku labumu, citādi darbības nebūs altruistiskas, virzītas uz saikni ar citiem.

Tādā veidā mēs strādājam tumsā, līdz ataust rīts. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad tiks izlabotas mūsu vēlmes, mēs nesajūtam tajās gaismu – jaunas dienas atnākšanu.

Tāpēc ugunij, kas sadedzina visus nepareizos egoistiskos nolūkus, jādeg līdz rītam, līdz mēs visas savas vēlmes mainīsim uz altruistiskām un atbilstoši īpašību līdzības likumam sāksim sajust tajās Augstāko gaismu, kas dēvēta par rītu.

Jautājums: Ko nozīmē: „dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura pastāvīgi”?

Atbilde: Šis darbs nekad nebeidzas. Vispareizākais stāvoklis – vienlaicīga dienas un nakts sajūta, kā teikts: „Lūk, nakts un lūk, diena”.

Torā tiek runāts par to, ka nākotnē nakts vairs nebūs. Kad visi mūsu egoistiskie nolūki tiks sadedzināti un paliks tikai vēlmes ar altruistiskiem nolūkiem, mēs sajutīsim tikai dienu.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 06.12.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: