Attaisnot nakts tumsu

No Rabaša raksta „Uz manas nakts gultas”: „Uz manas nakts gultas es meklēju manas dvēseles mīļoto”, no kura šķirta. Svētā dvēsele pieder Izraēlas dvēseļu Saietam, taču atrodas svešā, nešķīstā zemē un lūdz savas dvēseles mīļoto, no kura izsūtīta uz neķšīsto zemi.

Tas ir, svētā dvēsele ir pazemota un tāpēc dvēsele no klipat Noga pilda trīs nešķīsto klipot vēlmes. Tā dēļ svētā dvēsele ir spiesta izjust ciešanas, atrodoties nešķīsto vēlmju varā, un lūdz atbrīvot to no trimdas, ko dēvē par nakti.

Mēs bieži sastopamies ar tādu stāvokli, kas dēvēts „uz manas nakts gultas”. Jautājums ir tajā aspektā, kā šo stāvokli noskaidrot, izturēt un izmantot, lai varētu virzīties uz priekšu.

Ikvienā no mums darbojas trīs spēki: svētā dvēsele, nešķīstā dvēsele un klipat Noga, kas neattiecas ne uz svētumu, ne uz nesķīstajām klipot un kas piešķir mums izvēles brīvību. Tāpēc mēs tiecamies gan uz svētuma pusi, gan uz nešķīstību, atkarībā no tā, kas gūst pār mums virsroku.

Reizēm no augšienes atnāk pagaisma, un mūsos vairāk mostas svētā dvēsele. Pagaidām tā nav īstā „dvēsele” – mums vēl nav dvēseles, taču gaismas mirdzums atklājas no labās puses, no atdeves puses. Un tad mēs vairāk sākam vērtēt atdevi, dāvinājumu, savienošanos. Mēs tajā sajūtam pagaismu un tāpēc egoistiski dodam tai priekšroku.

Citreiz, gluži otrādi, nekas mums negaismo atdeves spēkā, labajā līnijā, svētajā dvēselē un tāpēc mēs tiecamies pie nešķīstās dvēseles, pie kreisās līnijas. Tas ir, mēs sākam rūpēties par visu, kas mūsu egoismam šķiet interesants.

Mēs gandrīz protam ietekmēt šīs divas puses, taču to iedarbība rezultātā izpaužas vidējā līnijā, klipat Nogā. Tur mēs arī nosakām savu stāvokli, savu nākotni: kāds būs mūsu lēmums nākošreiz.

Runa vienmēr iet par nākotni, jo ar tekošo stāvokli, kurā patlaban cilvēks atrodas, viņš vairs neko nevar izdarīt. Viņam tas ir jāpieņem kā labs un kā dots viņam par labu. Galvenais neaizmirst, ka visi stāvokļi tiek sūtīti no augšienes ar nolūku.

Mums speciāli organizē katru situāciju, lai mēs pareizi pret to attiektos. No mums nekas netiek prasīts, izņemot mūsu pareizo attieksmi, proti, nolūku. Mēs paši realitātē neko nemainām.

Šī realitāte ir pastāvīga – Bezgalības pasaules Malhut. Taču, pateicoties savai pareizajai attieksmei pret to: atziņai, ka nav neviena cita, izņemot Radītāju, kurš ir labs un darošs tikai labu, un saplūsmei ar šo vienīgo spēku, kas pārvalda visu Universu, mēs izliekam sev ceļā punktus. Viss ceļš ir sapratne, izzināšana, šī spēka, kurš darbojas, attaisnošana.

Tieši no „nakts” stāvokļiem ir vienmēr jāpaceļas un jāattaisno augstākā vadība, neskatoties uz nakts tumsu. Attaisnošana ir Radītāja godā celšana, viņa slavināšana par to, ka „Viņš ir pirmais, un Viņš ir pēdējais” un pret visu radību attiecas ar lielu mīlestību. Visi stāvokļi, caur kuriem Radītājs mūs ved, doti ar vienīgo mērķi: novest radījumus pie saplūsmes punkta ar Viņu.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 23.04.2014.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed