Iekšējie norādījumi

Jautājums: Visās reliģijās pieņemts uzskatīt, ka jārīkojas saskaņā ar Radītāja norādījumiem.

Atbilde: Kabalā nav paredzēti jebkādi norādījumi, bet tiek ņemtas vērā tikai cilvēka iespējas atbilstoši viņa attīstības līmenim. Visa vēlme, nolūks, viss radīšanas plāns ir virzīts tikai uz to, lai cilvēks attīstītos, lai sevī atklātu un radītu to tēlu, kuru varēs dēvēt par Radītāju.

Katrreiz viņš to rada, paceļoties aizvien augstāk un viņa veidojamais Radītājs viņam kļūst arvien dižāks.

Taču tā ir sarežģīta lieta, kuru es neieteiktu apspriest ar vienkāršu cilvēku, jo šī koncepcija cilvēkā veidojas tikai tad, kad viņam atklājas jauni, garīgie pamati, jūtas, nosacījumi un sajūtas.

Jautājums: Iznāk, ka norādījumu vietā pastāv centieni un pūles, kas cilvēkā attīstās, liekot viņam virzīties uz priekšu?

Atbilde: Norādījumus mēs jūtam sevī.

Ko nozīmē „norādījums”? Kur norādīts?! Kurš izpilda šos norādījumus, ja tie ir kaut kur uzrakstīti? Nekā tamlīdzīga nav! Neviens nepilda! Ja pēc savas dabas kaut kas kādam ir egoistiski izdevīgi, viņš to dara, ja egoistiski tas nav izpildāms, tad – nē, jo nespēj sevi piespiest to darīt.

„Nespēju” – nozīmē, ka nav spējīgs. „Negribu” – jo neesmu tā iekārtots. Nav starpības starp „gribu” un „pildu”.

Ja cilvēki neattīsta savu dabu, neņem to kā pamatu, kurš jāmaina un kādā citādā veidā jāveido, tad viņi domā, ka „Radītājs ir norādījis, un mēs izdarīsim”. Patiesībā mēs nevaram sevi mainīt. Pamēģiniet! Mēs redzam, ka nekas nemainās, bet tikai turpina iet sliktāko ceļu.

Tāpēc šeit nevar būt jebkādi norādījumi. Ja cilvēks sevī jūt kādu dziņu un atkarībā no savas izaugsmes sāk ar to aizrauties, tad atbilstoši tam viņš arī strādā, lai realizētu savu tieksmi.

Viņš piepeši sevī atklāj kādu jaunu mērķi, kura sasniegšanai nepieciešamas noteiktas darbības. Pie tam viņš nestudē šos norādījumus, kas norādīti grāmatās, – viņam tas nelīdzēs! Ja viņam ir citas vēlmes, viņam nav nepieciešamas grāmatas. Mēs redzam, kas notiek ar visām reliģijām

Tātad visas darbības īstenojas tikai cilvēkā un tikai atbilstoši tiem parametriem, kuri viņā uzkrājas, savienojas un viņu vada.

Muļķīgi domāt, ka es spēšu sevi pārveidot atbilstoši kādiem norādījumiem. Ja tas ir iespējams, tātad mani vienkārši programmē un es esmu zombijs. Kā automāts izlasīju nezināmu instrukciju un tagad pats sevī visu pārveidošu. Tādā gadījumā mani vienkārši atslēdz no mana sistēmiskā analītiskā aparāta un programmē.

Un es vairs neesmu cilvēks, bet tikai dzīvnieks viņu rokās, jo cilvēks ir tas, kurš, pateicoties savai gribas brīvībai, analītiskajam aparātam, pakāpeniski analizē visu notiekošo ar viņu un nonāk pie secinājumiem, kuri atrodas ārpus viņa būtības robežām.

Viņš sāk saprast, ka eksistē kāds pārejas tiltiņš, kas ved uz citu būtību, citu universu, citu pasauli. Šeit sākas kabala.

Šis šaurais tiltiņš arī nozīmē upurēšanu: savu vēlmju mainīšana no egoistiskiem nolūkiem uz altruistiskiem.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 13.11.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: