Ja viņš pienes dedzināmo upuri no liellopiem, tad ir jāupurē vērsis, kas bez vainas. (Tora, „Iziešana”, „Vayikra”, 1:3)

„Vērsis, kas bez vainas” – absolūta atdeves īpašība. Par cik šai īpašībai ir jābūt patiesai, tad visos pielikto pūliņu līmeņos ir nepieciešams pārbaudīt, vai mūsu nolūks patiešām ir virzīts uz atdevi, vai tas nenovirzās uz saņemšanas pusi.

Ja mēs sāksim saņemt atdeves īpašībā, mēs acumirklī atklāsim, ka atrodamies netikumā, nevaram pretoties milzīgajai baudai, kas pie mums nonāk un neesam spējīgi to atdot.

Pieņemsim, tu esi nabags un izsalcis, un caur tevi tagad sāks nodot maisus pilnus ar zeltu vai traukus ar maltīti. Kā tu rīkosies? Vai spēsi pretoties kārdinājumam?

Protams, mēs saprotam, ka ir citas, lielākas vēlmes un mūsu egoisma kairinājumi. Taču tā nav tikai maltīte, izsalkums vai bagātība, bet milzīga skaudība un naids pret to, kuram tev ir jāatdod. Tu taču redzi, ka savam ienaidniekam, kurš moka tevi un tev tuvus cilvēkus, tev pilnīgi bez atlīdzības ir jādara tikai viss labais, pie tam tādā veidā, ka viņš pat neuzzinās par to un turpinās tevi ienīst.

Jautājums: Tātad vēlme atdeves dēļ savienojumā ar netikumu nav dzīvotspējīga?

Atbilde: Skatoties, kādā līmenī. Katrā līmenī ir savas prasības.

Replika: Pat pasaulīgajā līmenī. Piemēram, izsalkušai Āfrikai sniedz palīdzību, nogādājot milzums daudz preču, taču, neraugoties uz to, tur cieš trūkumu arvien vairāk.

Atbilde: Tāpēc arī nogādā preces, lai ciestu trūkumu. Āfrika ir ļoti bagāts kontinents. Ja šī zeme attīstītos, tad šodien tā daudzkārt vairāk būtu panākumiem apveltīta salīdzinājumā ar Ameriku! Āfrikā ir viss!

Pārpludinot to ar lētām precēm, mēs nogalinājām vietējo ražošanu, lauksaimniecību, cilvēkus pārvērtām par dīkdieņu paaudzi un ar to viss beidzās. Turklāt tagad viņus māca karot vienam ar otru.

Atdeves nolūkam ir jābūt šķīstam, tikai tādā gadījumā tas nesīs labumu.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 13.11.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →