Jautājums: Kapēc mums pievieno materiālās problēmas, ja mēs pūlamies viens ar otru savienoties?

Atbilde: Materiālās problēmas mums pievieno, lai palīdzētu arvien vairāk savienoties. Kā gan vēl citādi tev var palīdzēt, kādas problēmas pievienot: garīgās? Tu taču tās pat nemanīsi – vai tad tevi uztrauc garīgais?

Ja kādā attālā pilsētā ir notikusi katastrofa un tu pārdzīvo par to, it kā tas būtu noticis ar tevi, tad nav vajadzības tev radīt citas problēmas. Taču tu nepārdzīvo par svešām nelaimēm un tāpēc tās tev „pastumj” tuvāk.

Ja par to, kas atrodas tālu no tevis, tu pārdzīvosi tā, it kā tās būtu tavas personīgās problēmas, tad nekas vairāk arī nebūs nepieciešams. Tu izjutīsi ciešanas un jutīsi sāpes par notiekošo citā pilsētā tā, it kā tas notiek ar tevi pašu, bez jebkādas atšķirības. Atbilstoši tavai virzībai uz priekšu, tu sajutīsi visas pasaules ciešanas gluži kā savas personīgās.

Tas nozīmē, ka tu esi ar viņiem savienojies. Tad tu spēsi aizlūgt par viņiem, un tas netiks uzskatīts, ka tu lūdz par sevi pašu. Šeit savienojas divi pretstati: no vienas puses, tu sajūti svešas problēmas kā savas personīgās, bet, no otras puses, vari par viņiem aizlūgt.

Tas netiks uzskatīts, it kā tu lūgtu egoistiski par sevi pašu, jo esi ieguvis šīs svešās vēlmes, pateicoties tavam darbam, esi savienojies ar visiem un jūti viņus kā tuvākos. Tāpēc, ka tu esi samaksājis par šīm vēlmēm ar savām pūlēm, tev ir tiesības par viņiem aizlūgt.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 06.04.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →