Cilvēkam, kurš studē kabalu, labošanās metodiku, ir jāsaprot, ka viņš studē zinātni. Pastāv pilnīgi cita šīs zinātnes uztveres pieeja, jo tā tiek apstrādāta cilvēka jaunajos uztveres orgānos.

Mēs ar jums atrodamies realitātē, pārpildītā ar bezgalīgu krāsu, skaņu, iedarbību daudzumu, kas nav ierobežota telpā un laikā, un kas ietver sevī miljardiem atdeves formu.

Mēs esam ienākuši šajā realitātē, taču atbilstoši saviem nepilnīgajiem maņu orgāniem no tās uztveram tikai sīku daļiņu. Šī realitāte atrodas tieši šeit, taču mēs to nesajūtam.

Tas viss mainīsies mūsu sajūtās. Mainīsies uztveres orgāni, un mēs sajutīsim sevi citā realitātē. Tikai tādā veidā tas darbojas.

Taču cilvēki domā, ka izlasītajam rakstos un dzirdētajam nodarbībās ir jānonāk pie viņiem no ārpuses. Nekas nenāks! Pārmaiņām ir jānotiek manī un tikai atbilstoši manām pūlēm, un tad es jutīšu, ka atrodos jaunā vietā. Es iztēlošos, iedomāšos kādu jaunu formu no visas Bezgalības pasaules.

Tas ir, es gaidu, lai pārmaiņas notiktu manī, nevis no ārienes. Šī iluzorā pasaule – nedzīva, jo tajā it kā mainās lietas apkārt mums. Garīgajā pasaulē nav nekāda „apkārt”. Tur es momentāni jūtu, ka viss ir atkarīgs no manis, no manām īpašībām un pārdzīvojumiem tajās.

Es sajūtu, kā mainās manas vēlmes un atbilstoši tam mainās uztvere šajās vēlmēs. Gan vienu, gan otru es pētu, pārbaudu, studēju un no tā veidojas kabalas zinātne.

Tāpēc jāgaida iekšējās pārmaiņas, nevis kādi ārējie notikumi. No ārpuses nav ko gaidīt – tikai pašā cilvēkā. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs varam gaidīt, lai situācija mainītos, labotos, bet ja mēs nerūpējamies par savām iekšējām pārmaiņām, tad paliksim tie, kas esam.

Cilvēkam sev pašam pastāvīgi ir jāpaskaidro, ka citu izmaiņu nav, izņemot iekšējās, jaunas pasaules nav, viņam tikai ir radusies jauna uztvere atbilstoši viņa jauniegūtajām īpašībām.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 08.04.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →