Monthly Archives: jūnijs 2014

Postošais spēks un radošais spēks

Zoar Grāmatā ir teikts, kamēr netika uzcelta Saiešanas telts, pasaulē valdīja naids un skaudība, sāncensība, nesaskaņas un  pretrunas…

Ja divi pretēji spēki iedarbojas uz vienu kopējo matēriju, vienā laiktelpā, tad savstarpēji saduroties, tie ģenerē naida, skaudības, sāncensības, nesaskaņu un pretrunu stāvokli. (vairāk…)

Krustvārdu mīkla

Radītājs rada apslēptību un mūs pakāpeniski ved caur viņa sajušanu, lai mēs saprastu, kam ir jābūt apslēptības vietā: kādam Radītāja tēlam, atdeves tēlam, tur ir jāatklājas? Tas līdzinās spēlei, kur pašiem ir jaaizpilda trūkstošie fragmenti, noprotot, kam tur ir jābūt, lai iegūtu pilnu ainu.

Es it kā aizpildu krustvārdu mīklu, ierakstot trūkstošos burtus, lai izveidotos vārds. Tikai šajā gadījumā – ne vārds, bet kāds tēls, atdeves realitātes fragments. Mums pašiem ir jāaizpilda šī aina. (vairāk…)

Vai kabalists redz izlabotāku pasauli?

Jautājums: Vai kabalists redz pasauli tajā pašā stāvoklī, kā redz parasts cilvēks, vai izlabotāku?

Atbilde: No vienas puses, kabalists redz pasauli izlabotāku. Atbilstoši tam, cik lielā mērā viņš atklāj, ka Radītājs jau ietērpjas pasaulē, viņam nav nekādu pretenziju. Taču viņš tāpat arī redz tādas vietas, kur pasaulei ir nepieciešama Radītāja ietekme, taču Radītājs nevar tur ietērpties, jo nav pietiekamas vēlmes.

Un tomēr man ir jāsaka, ka gan liels kabalists, gan mazs, gan arī tas, kurš pagaidām nav ienācis garīgajā pasaulē un nav atklājis Radītāju, ir atkarīgs no tā, ko viņam rāda. Šajā aspektā nav starpības starp mazu cilvēku un lielu. Augstākajam spēkam, apslēptības vai atklāsmes spēkam, ir pilnīga vara pār visiem. (vairāk…)

Neizdibināmais Visaugstākā diženums

Psalms, 139. Dāvida dziesma: … Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.

Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.

Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?

Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.

Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,

tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. (vairāk…)

Spārnu pavēnī

Dāvida psalms, (61.): Klausi, ak, Dievs, manu skaļo saucienu, ņem vērā manu lūgšanu!

No zemes gala es Tevi saucu savas sirds tvīksmē, pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani,

 Jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem,

Es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! (Sela.)

Jo Tu, Dievs, klausi manus solījumus, dod mantojumu man kā vienam no tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

Vairo ķēniņa dzīvības dienas, lai viņa mūža laiks turpinās no paaudzes uz paaudzi! (vairāk…)

Attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās

Jautājums: Ar ko atšķiras cilvēces attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās?

Atbilde: Ja evolūcijas laikā ir notikušas kādas nelielas izmaiņas augu sugās un dzīvniekos, tad mēs saprotam, ka zirgs vai govs nevarēja izmainīties pēc savas izvēles un tas ir vides vai kādu mutāciju iedarbības rezultāts.

Taču sevi mēs uzskatām par tādiem, kas attīstās pēc savas iniciatīvas, kas progresē no paaudzes paaudzē, pateicoties savai gudrībai, zinātnei, sabiedriskās iekārtas pārmaiņām. Pateicoties labam uzturam, cilvēks ir pacēlies augstāk, augusi viņa dzīves kvalitāte un dzīves ilgums. Pat medicīnisko analīžu rezultāti ir kļuvuši citādi. (vairāk…)

Attaisnot nakts tumsu

No Rabaša raksta „Uz manas nakts gultas”: „Uz manas nakts gultas es meklēju manas dvēseles mīļoto”, no kura šķirta. Svētā dvēsele pieder Izraēlas dvēseļu Saietam, taču atrodas svešā, nešķīstā zemē un lūdz savas dvēseles mīļoto, no kura izsūtīta uz neķšīsto zemi.

Tas ir, svētā dvēsele ir pazemota un tāpēc dvēsele no klipat Noga pilda trīs nešķīsto klipot vēlmes. Tā dēļ svētā dvēsele ir spiesta izjust ciešanas, atrodoties nešķīsto vēlmju varā, un lūdz atbrīvot to no trimdas, ko dēvē par nakti.

Mēs bieži sastopamies ar tādu stāvokli, kas dēvēts „uz manas nakts gultas”. Jautājums ir tajā aspektā, kā šo stāvokli noskaidrot, izturēt un izmantot, lai varētu virzīties uz priekšu. (vairāk…)

„Tas, kurš cer uz Radītāju, dzīvo žēlsirdībā”

Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds! (32. psalms)

Ja cilvēks atklāj savu tilpni, tad sāk tajā sajust, ka viņam viss jau ir sagatavots no augšienes: iepriekš un ar žēlsirdību. Vienīgais, kas cilvēkam pietrūkst – atdalīties no savas vēlmes baudīt, pat ne atdalīties, bet izraisīt šo atdalīšanos tajā, kas ir atkarīgs no viņa. Taču arī šeit ir viss sagatavots no augšienes.

Un tad cilvēks sasniedz saplūsmi ar Radītāju, kā sacīts: “Tas, kurš cer uz Radītāju, dzīvo žēlsirdībā”.

No sagatavošanās nodarbībai, 25.04.2014.

Avots krievu valodā

Žēlsirdības spēka varā

Un viņš lai liek savu roku uz dedzināmā upura galvas, un Tas Kungs to labvēlīgi pieņems par salīdzināšanu. (Tora, „Iziešana”, „Vayikra”, 1:4)

Hesed ir labā roka, tai jābūt augstāk par mūsu domām un jūtām, jo atdeve, mīlestība un žēlsirdība stāv augstāk par visu.

Principā mūsu pasaulē žēlsirdība nozīmē vājību. Ja kāds mani mīl tik lielā mērā, ka pastāvīgi ir pret mani žēlsirdīgs, es to sāku egoistiski izmantot un momentāni, tā sacīt, kāpju viņam uz galvas. (vairāk…)

Iekšējie norādījumi

Jautājums: Visās reliģijās pieņemts uzskatīt, ka jārīkojas saskaņā ar Radītāja norādījumiem.

Atbilde: Kabalā nav paredzēti jebkādi norādījumi, bet tiek ņemtas vērā tikai cilvēka iespējas atbilstoši viņa attīstības līmenim. Visa vēlme, nolūks, viss radīšanas plāns ir virzīts tikai uz to, lai cilvēks attīstītos, lai sevī atklātu un radītu to tēlu, kuru varēs dēvēt par Radītāju.

Katrreiz viņš to rada, paceļoties aizvien augstāk un viņa veidojamais Radītājs viņam kļūst arvien dižāks.

Taču tā ir sarežģīta lieta, kuru es neieteiktu apspriest ar vienkāršu cilvēku, jo šī koncepcija cilvēkā veidojas tikai tad, kad viņam atklājas jauni, garīgie pamati, jūtas, nosacījumi un sajūtas. (vairāk…)