Izlabojot visus, tu izlabo sevi

No Bāla Sulama raksta „600 000 dvēseļu”: „Pat ja viens cilvēks pietuvināsies pilnīgas atgriešanās pie Radītāja stāvoklim, acumirklī atnāks valdnieks Mašiahs.” Tas ir, pat ja viens cilvēks paaudzē ir sasniedzis kopīgo dvēseli, viņš var izlabot visu savu paaudzi.

Jebkurš, kas izpildījis savu pienākumu, noņem vainu no visas savas paaudzes un var vairot savu lūgšanu, un aizstāvēt savu paaudzi, līdz izpelnīsies visas šīs paaudzes atbrīvošanos.

Rakstā „600 000 dvēseļu” Bāls Sulams izskaidro dvēseles uzbūvi, tā atrodas savā integrālajā, pilnības formā, visu daļu savstarpējā atkarībā. Patiesībā atsevišķu daļu nav, tā ir monolīta konstrukcija un tikai sava egoisma, sabojātības dēļ mēs redzam šo puzli salauztu, izmētātu uz visām pusēm.

Patiesībā viss atrodas vienā brīnumainā sistēmā – vienā dvēselē, dēvētā Ādams. Sākotnēji tā tika dēvēta par Ādamu Rišonu (pirmais cilvēks), tā bija Radītāja radīta konstrukcija, kas pēc tam sašķēlās.

Taču mums ir jāatjauno tā pati konstrukcija, tas ir, jāsasniedz tamlīdzīga sajūta, apziņa, bet tikai jau saviem spēkiem. Tapēc mēs sasniedzam nevis Ādama Rišona formu, bet Ādama formu, kurš 620 reižu vairāk saprot un jūt, apzinoties sevī Radītāju.

Par cik visas daļas ir atkarīgas viena no otras un ir savstarpēji saistītas, tad katrs izlabo visus. Nav iespējams izlabot kādu vienu daļu, ja netiek izlabota tās iekļaušanās visos pārējos tādā veidā, ka tās visas reaģē uz šo vienu daļu un tajā iekļaujas. Tādējādi katra daļiņa kļūst pati pilnība tikai pie noteikuma, ka visa konstrukcija ir pilnīga.

Šajā konstrukcijā ir dažādas atbildīgas funkcijas, taču tās arī tiek pildītas, pateicoties savstarpējai iekļautībai. Ir pravieši ar Mozu priekšgalā, priesteri: koanim, levim, visu paaudžu kabalisti, kas kopējā sistēmā pilda dažādas pēc svarīguma funkcijas.

Savstarpējā iekļaušanās norisinās dažos etapos: trīs reizes – katrs etaps mērojams 2000 gadu garumā vai 125 pakāpēs. Jebkuram ir jāizlabojas, pateicoties tam, ka izlabojas visi. Tikai ar nosacījumu, ka katrs iet un izlabo visus, izņemot sevi pašu, viņš tādā veidā sevi izlabo. Tāds ir viņa nolūks.

Lai izlabotu visus, viņam sevi ir jāmazina viņu priekšā. Tādā veidā viņš parāda savas rūpes par citiem, piekrītot sevi anulēt (savu egoismu). Taču, no otras puses, viņam jāpaceļas virs visiem, lai redzētu, ka visi no viņa ir atkarīgi. Viņu taču ir izraudzījis Radītājs un viņam sevi jāizlabo, par cik neviens cits viņa daļu vairs nevar izlabot.

Un nav svarīgi, kas viņš ir – pēdējais ubags vai princis, jo eksistē gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība, un kopīgajā tilpnē visas daļas ir vienlīdzīgas pēc sava svarīguma attiecībā pret beigu labošanos. Ja viena daļa ir neizlabota, tad tās iekļaušanās visās pārējās daļās nav izlabota.

Tāpēc visas pārējās daļas, kuras nav izlabotas vienas daļas dēļ, nevar izlabot sevi un savu iekļaušanos citās daļās. Tādā veidā rodas ķēdes reakcija un rezultātā iznāk, ka viena sīka neizlabota elementa dēļ ir sabojāta visa sistēma.

No sagatavošanās nodarbībai, 21.03.2014.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed