Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.” Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 34:27-34:28)

Runa iet par Malhut pacelšanos Binā.

„Četrdesmit” – pakāpe, kurā cilvēks pilnībā iziet no sava egoistiskā stāvokļa, paceļas virs tā par četrdesmit pakāpēm (Binas, atdeves līmenis) un izpelnas „Mozus” īpašību.

Tora sniedz cilvēkam augšupejas metodiku, kas palīdz pacelties līdz Ādama līmenim, kad cilvēks atsakās no visām savām egoistiskajām īpašībām. Taču tas nenozīmē, ka viņš kļūst par vientuļnieku, ievēro gavēni, pārstāj nodarboties ar parastām lietām, pārstāj strādāt, viņam nav ģimenes – nē! Vienkārši iekšēji viņš sāk iedziļināties tikai nolūkā atdeves dēļ.

Visā pārējā viņš dzīvo parastu dzīvi: strādā, rūpējas par ģimeni, kontaktējas ar visu pasauli. Taču tas viss tagad tiek virzīts, lai tikai pietuvinātos atdeves īpašībai.

Tāpēc viss nepieciešamais paliek, bet viss nevajadzīgais pakāpeniski atsijājas un cilvēks virzās tālāk, paceļoties līdz līmenim, kur viņam paliek tikai tīrs nolūks – sasniegt atdeves īpašību, kas dēvēta par „pacelšanos, mērojot četrdesmit pakāpes”.

„…četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra” – nozīmē, ka cilvēks tiecas tikai uz atdevi un to sasniedz, kad jau Binas līmenī nonāk kontaktā ar Radītāju.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 30.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →