Jautājums: Kāpēc kabalisti lika šķēršļus parastās pasaulīgās zinātnes izplatīšanai  Izraēlas tautas vidū?

Atbilde: Kabalisti nelika šķēršļus zinātnes izplatīšanai, bet tikai tajā mērā, cik liela ir vajadzība pēc šīs zinātnes. Līdz Tempļa nopostīšanai visa tauta nodarbojās ar garīgo izzināšanu ar visu savas dvēseles uzticību. Kādēļ tad viņiem rastos vajadzība pētīt vaboles mežā vai elektrību?

Ārējā zinātne pēta, kādā veidā strādāt ar visām iespējamām gaismas izpausmēm šajā pasaulē viszemākajā pakāpē. Tajā nav nekāda labuma, ja tiešā veidā es varu strādāt ar Radītāju, ar tām pašām parādībām augstākajā līmenī. Tur es patiešām iekļaujos darbībā un strādāju ar parādību, tā ir liela atšķirība.

Salīdzinājumā ar tādu augstu darbu, ārējā zinātne ir vienkārši bērnu rotaļas smilšu kastē. Tāpēc Izralēlas tauta nenodarbojās ar zinātni vairāk par to, cik bija nepieciešams celtniecībai, citu ķermenisko vajadzību apmierināšanai. Vai ir vēl kāds cits iemesls, lai nodarbotos ar zinātni?

Tāpēc bija cilvēki, kuri prata apstrādāt ādas, gatavot ēdienu, būvēt mājas – viss, kas attiecas uz vitāli nepieciešamo, taču ne vairāk: lai sagādātu uzturu, ģimenes labā, dzimtas turpināšanas nolūkos. Bez visa tā nav iespējams iztikt un tāpēc tas ir jānodrošina.

Taču nauda, slava, zināšanas ir jau cilvēciskās vēlmes, kas noved pie sabiedrības šķelšanās, tāpēc tās palika minimālajā līmenī. Tikai pēc tam, kad Izraēlas tauta nonāca trimdā, tā pakāpeniski, arvien zemāk sāka velties lejā.

Trimdā nebija iespējams ar kaut ko nodarboties, tāpēc viņi darbojās iespējamā robežās – pamatā, tirdzniecībā, banku sistēmas attīstībā, jo ar to bija iespējams nodarboties jebkurā vietā un tas deva drošības sajūtu. Tādā veidā varēja sev garantēt nākotni.

Pateicoties tam, ka ebreji bija izsijāti pa visu Eiropu un Tuvajiem Austrumiem, viņi spēja radīt starp sevi tīklu, kas līdzinās mūsdienu integrālajam un globālajam tirdzniecības, rūpniecības un finanšu tīklam. Tā izveidi viņi uzsāka jau pirms 2000 tūkstošiem gadu. Ja kāds ebrejs no Spānijas devās uz Ēģipti, Maroku, Turciju, Ziemeļeiropas valstīm, viņš vienmēr spēja tur atrast ebrejus, ar kuriem varēja rast kopēju valodu: palikt pie viņiem uz kādu laiku, saņemt uzturu, saprast viņu dzīvi, turpretim viņi saprata viņu.

Nekas tamlidzīgs neeksistēja starp citām tautām. Eiropā bija tikai mazi ciematiņi, kas atradās lielā attālumā viens no otra. Ebrejiem nesagādāja grūtības izveidot tādas sistēmas, jo viņi jutās piederoši vienai tautai, vienam Radītājam, mācījās pēc vienām un tām pašām grāmatām, lasīja tās pašas lūgšanas. Bez tam, nav zināms, kas notiks ar mani rīt. Taču tu – uzticams cilvēks, kuram var uzticēties, jo tu bīsties no Radītāja. Tāpēc es atstāju pie tevis kaut kādus savus ietaupījumus nebaltai dienai. Ja kas atgadīsies, es vienmēr varēšu pie tevis atbraukt, un tu man tos atdosi.

Līdz ar to sāka veidoties tirdzniecības un rūpniecības sistēmas. Ebrejiem nebija nepieciešamas ārējās zinātnes, jo viņiem taču bija sava sistēma. Grāmatas tika nodotas no vienas vietas citā. Tas bija ļoti spēcīgs tīkls. Tieši caur šo tīklu visa cilvēce sāka atmosties, atstājot aiz muguras barbarisma laikmetu.

No nodarbības: no „Priekšvārda grāmatai „Panim Meirot””, 11.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabala un citas zinātnes | Add Comment →