Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:11)

Cilvēks, kurš ieguvis atdeves īpašību, runā ar Radītāju kā līdzgs ar līdzīgu, jo Binas īpašība savā augstākajā daļā līdzinās Radītājam (Keter īpašībai) un šajā daļā tie savienojas kopā.

Jozuam nav tādu spēku kā Mozum, lai varētu nolaisties zemākajās vēlmēs (Malhut), ko dēvē – pie tautas un savstarpēji sadarboties ar to. Jozua paliek tikai tajā punktā, tādēļ arī tiek dēvēts par Mozus kalpu.

Taču pēc tam Jozua ben Nuns ienāk Izraēlas zemē („zeme” no vārda „erec”, kas nozīmē „vēlme” – Malhut), jo Malhut ir gatava pieņemt atdeves īpašību. Turpretim Mozus nevar ienākt Izraēlas zemē, jo viņš atrodas tīrā Binas īpašībā un atrauts no Malhut. Viņš var labot Malhut, taču ienākt tajā nevar. Tas būs iespējams tikai tad, kad tiks iekarota visa Izraēlas zeme, tas ir, Malhut pieņems visas atdeves un mīlestības īpašības. Tieši tad arī atklāsies Mozus īpašība.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →