Un bija: Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:9-33:10)

Tikko Radītājs tuvojas cilvēkam, viņa egoistiskās vēlmes krīt pie zemes, tas ir, „noliec galvu” atdeves īpašības priekšā. Taču, lai Radītājs nolaistos pie mums, ir nepieciešama pareiza sagatavošanās.

Viss ir atkarīgs no mūsu centieniem un darbībām, kuru rezultātā Radītājs pakāpeniski nolaižas pie mums un tad vēlmes mainās.

Jautājums: Vai trauksmes un nemiera sajūta, ko izjūtam savā darbā, ir garīgo īpašību tuvošanās rādītājs?

Atbilde: Principā tās nav labas īpašības, jo pareizs stāvoklis īstenībā ir prieka stāvoklis. Tādam stāvoklim ir jābūt kritumu laikā. Tieši pateicoties tam, ir iespējams sevi pārbaudīt: vai ar prieku tu sagaidi nakti – tumsu, kas sniedz tev iespēju pavirzīties augšup? Vai no tumsas tu vari apelēt pie gaismas?

Tāpēc jebkura trauksmes sajūta ir jāpārvērš priekā. Kā gan citādi, ja viss nāk no Radītāja un tikai mūsu virzības uz priekšu dēļ? Lai šajā procesā gūtu panākumus, nepieciešams tuvāko sabiedrības, grupas atbalsts. Ja šis atbalsts ir, tad problēmām nevajadzētu būt. Galvenais – šajos etapos neaizkavēties.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Tora | Add Comment →