Vissvarīgākais ir mūsu tieksme sasniegt gaismu. Taču šeit mums rodas daži šķēršļi:

Pirmais – mēs neapzināmies, ka viss ar mums notiekošais mums nāk par labu.

Otrais – neapzināmies, ka viss nāk no Radītāja.

Trešais – neapzināmies, ka mūsu reakciju arī nosaka Radītājs.

Ceturtais – nesaprotam, ka vienīgais, kas mums nepieciešams esošajā brīdī, ir tieksme mainīties ar gaismas palīdzību un ka šīs izmaiņas var notikt tikai atdeves virzienā.

Proti, mums ir pareizi jātraktē, ko nozīmē gaisma, kas atgriež pie avota, ko nozīmē „labestība”. Ja tāda tieksme būs pareiza un pastāvīga, tad mēs izpelnīsimies pievilkt sev apkārtējo gaismu un nedaudz mainīsimies, sasniedzot zināmu līdzību Radītājam.

Tātad, mums ir jāatbilst ļoti daudziem nosacījumiem, lai gaisma, kas atgriež pie avota, mūs mainītu. Pakāpeniski pielīdzinoties gaismai, mēs veicam priekšdarbus un tādā veidā apgūstam atdeves vēlmes būtību, atklājot, cik lielā mērā tā atšķiras no vēlmes saņemt. Pateicoties tādam iekšējam darbam, mēs noskaidrojam savas vēlmes.

Kad atnāk apkārtējā gaisma, savienojot visus šos iepriekšējos nosacījumus, tā dēvētos „šķēršļus”, tā piešķir mums pareizo tilpnes formu, kurā mēs kļūstam līdzīgi Radītājam. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu, etaps aiz etapa. Nākamajā posmā no jauna rodas „šķēršļi”. Taču, ņemot vērā, ka šie šķēršļi katrreiz atkārtojas tādā pašā stilā, tikai ar jaunām vēlmēm, jaunu darbu un noskaidrojumiem, cilvēks iziet nepārtrauktas izmaiņas.

No nodarbības par tēmu „Jautājumi un atbildes”, 24.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →