Kongress par integrālo audzināšanu, 5. seminārs

Visa Universa sistēma izjūt negatīvu sašutumu par to, ka tās daļas savstarpēji harmoniski nedarbojas. Sistēmā ir daļa, kas dēvēta par Aba (tēvs) un daļa, kas dēvēta par Ima (māte).

Māte ir absolūtas atdeves īpašība, hefec hesed (absolūta žēlsirdība). Tēva īpašība ir augstākais saprāts, Hohma gaisma, dzīvības avots. Abām šīm daļām savstarpēji harmoniski ir jāpastāv.

Vēl ir Keter vai Radītājs – nodoms, doma, programma, kas sniedzas līdz kādai realizācijai, kas atrodas lejā.

Mātei ir jāizveido pamatne, vieta, kurā var ienākt Radītāja gaisma. Taču tas ir iespējams tikai atbilstoši tam, kā mēs par to viņu lūdzam, jo, atrodoties absolūtas žēlsirdības stāvoklī, viņa neko nevēlas sev personīgi.

Gan tēvs, gan māte cieš no tā, ka viņus pārpilda mīlestība pret bērniem, taču viņi to nespēj realizēt, jo bērni to neprasa, viņi prasa pilnīgi ko citu, to, kā vecākiem nav un kas viņiem ir pretstatā.

Gluži tāpat kā mūsu pasaulē, ja bērni lūgtu iedot viņiem izmēģināt alkoholiskos dzērienus, narkotikas, pasmēķēt, bet tēvs un māte, viņiem to liedzot, izjustu ciešanas no tā, ka nevar iedot bērnam ko labu un ciestu no tā, ka viņš lūdz ko sliktu.

Lai mūsu garīgajā virzībā uz priekšu tēvam (Aba) un mātei (Ima) nebūtu tādu dubultu ciešanu, mums ir jālūdz tieši tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs – mīlestība un atdeve.

No kongresa par integrālo audzināšanu, no 5. semināra, 04.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment →