No sestdienas dziesmas: Cik patīkams ir tavs miers, valdniece Sestdiena!

Tāpēc mēs pasteigsimies tevi sagaidīt, atnāc , kronētā līgava!

Laikus ir sagādāti visi iespējamie mielasti (proti, vēl tumsā).

Visizmeklētākie ēdieni sagatavoti visām trim maltītēm.

Sestdiena ir visaugstākais stāvoklis, par šo stāvokli nav augstāka. Sestdiena ir labošanās beigas, cilvēka pilnīga saplūsme ar Radītāju visās savās vēlmēs un nolūkos. Kas vēl var būt vairāk? Saplūsme ir radījuma mērķis.

Trīs maltītes un trīs atgādinājumi atbilst trim līnijām. Sestdiena ir vidējā līnija, pilnība, kas radīta no tumsas un gaismas, pateicoties to savstarpējam piepildījumam. Tieši tādā veidā tiek sasniegta pilnība. Proti, ļaunums nav jānoraida, bet jāpievieno labajam, lai arī „tumsa iemirdzētos kā gaisma”.

Israēls tiek dēvēts par izredzēto tautu tikai tāpēc, ka tajā ir vidējā līnija, jo tikai tādā ceļā mēs sasniedzam jebkuru jautājumu atrisinājumu, arīdzan ļauno sākotni pārvēršot labestībā.

Sestdienā atnāk īpaša gaisma, kura pabeidz visu darbu. Visa mūsu sagatavošanās vajadzīga tikai tādēļ, lai mēs būtu gatavi izlaboties, kas notiks Sestdienā. Visu lemj augstākā gaisma, nevis mēs. Sešu darbadienu laikā mēs tikai sagatavojam savas tilpnes, vēlmes. Pēc tam atnāk gaisma un tās izlabo.

Tāpēc Sestdienā nedrīkst laboties, šis ir manas apziņas stāvoklis par to, ka tikai Radītājs var visu izlabot, nevis es pats. Es visu sagatavoju un atstāju Radītāja ziņā veikt labojumus, jo esmu pārliecināts, ka pats to nespēju.

No sarunas maltītes laikā, 21.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →