Monthly Archives: aprīlis 2014

Sargā savas īpašības

Un Mozus sacīja Tam Kungam: “Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! – Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.

Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta.” (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:12-33:13)

Cilvēks saprot, ka visas savas īpašības viņam jānovirza pie Radītāja. Tieši ar šo īpašību palīdzību viņš veido sev Radītāja tēlu, jo Viņam taču nav veidola, viņš atklājas tikai cilvēkā, tāpēc cilvēks tiek dēvēts par „Ādamu” – tas, kurš sasniedz līdzību ar Radītāju. (vairāk…)

Draudīgajās krustcelēs

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”. Tad visas tautas atzīs un apzināsies Israēla tikumību.

Rezultātā, ja līdz ar attīstības procesu mēs paskaidrosim pasaulei mūsu vēstījumu, tad viss ies labi un gludi.

Taču, ja mēs nekļūsim par kanālu, kas ļauj iedarboties gaismai, kas atgriež pie Avota, tad šī gaisma modinās saņemošās vēlmes parastajā veidā. Tādā gadījumā tautas nesajutīs no mums labu spēku, atdevi, sapratni, mērķi. Tā vietā, atbilstoši tam, kādā veidā viņos pieaugs saņemošā vēlme, viņi uzsāks savstarpēju konfliktu un pēc tam it īpaši ar Israēla tautu.

Tādējādi mēs atrodamies krustcelēs: vai mums izdosies pasaulei novadīt saiknes līniju ar gaismu, vai arī gaisma, kā ierasts, iedarbosies uz katra cilvēka egoismu un visi nonāks līdz neprātam, vēloties pazudināt, „aprīt” viens otru, līdz tas patiešām notiks…

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Ienākt Izraēlas zemē

Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:11)

Cilvēks, kurš ieguvis atdeves īpašību, runā ar Radītāju kā līdzgs ar līdzīgu, jo Binas īpašība savā augstākajā daļā līdzinās Radītājam (Keter īpašībai) un šajā daļā tie savienojas kopā.

Jozuam nav tādu spēku kā Mozum, lai varētu nolaisties zemākajās vēlmēs (Malhut), ko dēvē – pie tautas un savstarpēji sadarboties ar to. Jozua paliek tikai tajā punktā, tādēļ arī tiek dēvēts par Mozus kalpu.

Taču pēc tam Jozua ben Nuns ienāk Izraēlas zemē („zeme” no vārda „erec”, kas nozīmē „vēlme” – Malhut), jo Malhut ir gatava pieņemt atdeves īpašību. Turpretim Mozus nevar ienākt Izraēlas zemē, jo viņš atrodas tīrā Binas īpašībā un atrauts no Malhut. Viņš var labot Malhut, taču ienākt tajā nevar. Tas būs iespējams tikai tad, kad tiks iekarota visa Izraēlas zeme, tas ir, Malhut pieņems visas atdeves un mīlestības īpašības. Tieši tad arī atklāsies Mozus īpašība.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2013.

Avots krievu valodā

No tumsas apelēt pie gaismas

Un bija: Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. (Tora, „Iziešana”, „Ki Tisa”, 33:9-33:10)

Tikko Radītājs tuvojas cilvēkam, viņa egoistiskās vēlmes krīt pie zemes, tas ir, „noliec galvu” atdeves īpašības priekšā. Taču, lai Radītājs nolaistos pie mums, ir nepieciešama pareiza sagatavošanās.

Viss ir atkarīgs no mūsu centieniem un darbībām, kuru rezultātā Radītājs pakāpeniski nolaižas pie mums un tad vēlmes mainās. (vairāk…)

Zinātne apstiprina kabalu

Viedoklis (S. Kovaļovs, psihologs, psihiloģijas zinātņu doktors, profesors, Inovatīvo Psiholoģijas Tehnoloģiju institūta direktors): Mēs izdzīvosim tikai tajā gadījumā, ja kardināli mainīsim mūsu pasaules uzskatu. Mums jāattīsta savdabīgi spēku centri. Mentālais, prāta spēks, kas attēlos mums citu pasaules ainu.

Optimistisku, prieka pilnu, neegoistisku, tikumisku, garīgu. Kad Hārvardas zinātnieki veica pētījumus, kāpēc mums ir tik zems dzīves ilgums, viņi bija izbrīnīti par noskaidroto: mēs izmirstam ne tāpēc, ka lietojam alkoholu un smēķējam. Izrādās, ka mēs izmirstam no skumjām un dzīves jēgas trūkuma.

Replika: Lūk, zinātnieku viedokļi pakāpeniski nonāk pie kabalas viedokļa. Taču mēs nedrīkstam gaidīt, kamēr viņi paši nāks pie saprašanas, bet tāpat ar zinātnieku palīdzību ir jāievieš integrālās audzināšanas metodika.

Avots krievu valodā

Gluži kā zivis gaismas okeānā

Jāsajūt sevi pilnībā gaismas vidū, gluži kā ķermenis, kas slīkst ūdenī. Mans ķermenis no visām pusēm atrodas ūdenī, kurš nedalāmi saistīts ar visām manām kustībām.

Tādā stāvoklī man jāsajūt sevi augstākās gaismas iekšienē, tādā veidā, ka ar vismazāko kustību, domu, vēlmi, jebkuru tieksmi manā sirdī vai prātā, es nekavējoties izraisu uz sevi gaismas reakciju. Tas notiek acumirklī, bez jebkāda starpposma. Šāda sajūta savā dzīvē ir jāsasniedz.

Mēs visi slīkstam šajā ūdenī un skābekli saņemam tikai tajā brīdī, kad tiecamies viens pie otra. Ja mūsu sirdis tiecas uz savstarpēju savienošanos starp visiem, tad mums būs ko elpot. Taču, ja sirds nevēlas šo apvienošanos, tad bez gaisa es nosmoku. Tāds stāvoklis ir jāsajūt garīgajā darbā: esam iegrimuši gaismas jūrā kā ūdenī, bet skābeklis ir atkarīgs tikai no mūsu savstarpējas apvienošanās. Tādējādi mums kaut kādā veidā ir jānoskaņo sava sirds, lai mēs tiektos sasniegt vienotību. (vairāk…)

Punkts, no kura Radītājs nāk mums pretim

Jautājums: Kā cilvēkam atklājas, ka Radītājs viņam patiesībā palīdz?

Atbilde: Cilvēks noskaidro, ka Radītājs palīdzēja viņam visās situācijās – gan sliktajās, gan labajās. Protams, viņš to uzreiz neapzinās. Taču galvenais, ka Radītājs tāpat piedalījās visos viņa lēmumos, visās domās un it kā kļūdās. Tas viss tika sagatavots un paredzēts no augšienes.

Eksistē tikai viens punkts, kas radīts no nekā (ješ mi ain) un Radītājs, kurš šo punktu ir radījis. Nekas cits vairāk netika radīts, izņemot šo un tagad Viņš sevi atklāj attiecībā pret šo punktu, kas radīts no nekā.

Tātad, Radītājam ir jāvelta sevi šim punktam, kas radīts no nekā, lai šis punkts kļūtu tāds pats kā Viņš: sasniegtu to pašu sapratni, apziņu, sajūtas – izzinātu Viņu visu. Atbilstoši tam, cik lielā mērā šis punkts atklāj Radītāja plānu, tas paceļas augšup, mērojot 125 pakāpes. (vairāk…)

„Šķēršļi”, kas palīdz garīgajā izaugsmē

Vissvarīgākais ir mūsu tieksme sasniegt gaismu. Taču šeit mums rodas daži šķēršļi:

Pirmais – mēs neapzināmies, ka viss ar mums notiekošais mums nāk par labu.

Otrais – neapzināmies, ka viss nāk no Radītāja.

Trešais – neapzināmies, ka mūsu reakciju arī nosaka Radītājs.

Ceturtais – nesaprotam, ka vienīgais, kas mums nepieciešams esošajā brīdī, ir tieksme mainīties ar gaismas palīdzību un ka šīs izmaiņas var notikt tikai atdeves virzienā. (vairāk…)

Pieslēgties „Mozus” līmenim

Un Israēla bērni noņēma savas rotas Horeba kalna priekšā.

Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. (Tora, „Iziešana”, „Ki tisa”, 33:6-33:7)

Ikvienam no mums piemīt tādas egoistiskās vēlmes, ar kurām mēs neko nevaram izdarīt. Turklāt tās vēlmes, kuras mēs varam nedaudz pavērst augšup, paceļas līdz Binas pakāpei – atdeves īpašībai, Mozus īpašībai. Tieši tur, šajās savrupajās tieksmēs, mēs varam uz kādu laiku nonākt kontaktā ar Radītāju.

„Ārpus nometnes” nozīmē ārpus vēlmēm, kad mums ir tikai viens konkrēts nolūks, kas virzīts uz mērķi: pieslēgties Mozus līmenim. (vairāk…)

Paaudze, kurai nav saknes

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 63. p.: Visu parcufim, pasauļu un dvēseļu likums: vistīrākās atklājas parcufā pirmās. Attiecīgi tam, pasaulē un dvēselēs sākumā izpaudās tilpnes HaBaD un tādējādi pirmo divu tūkstošu gadu dvēseles bija neizmērojami augstas.

Taču līdz ar to, tās nevarēja saņemt visu gaismu, kas paredzēta šo dvēseļu pakāpei, jo pietrūka jaunās daļas, kuras attiecas uz pasauli un mums pašiem – HaGaT un NeHIM.

Bāls Sulams izklāsta par paaudžu pakāpenisko kritumu, tā rezultātā mūsu paaudze nonāca viszemākajā stāvoklī un nogrima līdz pašam padibenim. (vairāk…)