Monthly Archives: marts 2014

Homeostāzes stāvoklī

Jautājums: Pieņemsim, esam nonākuši pie homeostāzes ar dabu. Taču šis stāvoklis nevar ilgt mūžīgi.

Atbilde: Tas nav pareizi. Mēs nonākam tādā līmenī, kad dabas pozitīvie un negatīvie spēki pilnībā līdzsvaro viens otru un eksistē vienotā simbiozē, vienotā saiknē, vienotā harmonijā. Tas ir nerimstošs akords, kas sevī nepārtraukti attīstās.

Iekšējā iekļūšana šajā stāvoklī, kad šo divu spēku arvien lielākie atsevišķie spēki nonāk pie savstarpēja līdzsvara un atklājas, ir bezgalīga. Taču tā vairs nav mūsu pasaules labošana, bet jaunu augstumu izzināšana. Cilvēka iekšējā pasaule ir ļoti maza, ļoti primitīva, tādējādi nav problēma līdzsvarot mūsu vēlmes, centienus un tieksmes. (vairāk…)

Nāves aicinājums

Ziņojums: Cilvēka organisma resursam ir liels potenciāls: tas spēj dažas dienas dzīvot bez gaisa, var dzīvot pie ļoti zemas temperatūras. Tādā gadījumā, no kā tad cilvēki mirst: no „nāves aicinājuma” – komandas, kuru uzdod daba un cilvēks pats iet uz suicīdu, tāpat kā arī daudzi dzīvnieki.

Pasaulē kļūst biežāki gadījumi, kad cilvēki labprātīgi aiziet no dzīves. Pēc tradīcijas vaino stresus, nestabilu politisko un ekonomisko stāvokli. Taču patiesie iemesli ir tajā apstāklī, ka jebkurā dzīvā būtnē slēpjas „pašiznīcināšanās programma”.

Dzīvnieku pasaulē pēdējos gados tāpat bieži tiek novērotas pašnāvības, taču vaļus un delfīnus, kuri veseliem bariem izdara pašnāvību, neuztrauc ne politiskās, ne ekonomiskās problēmas. Ieprogrammētas nāves teorijas galveno ideju nosaka sekojošais faktors – sabalansēt dzīvību uz planētas. (vairāk…)

Visas radības hologramma

Pētījums: Mūsdienu cilvēks skrupulozi tiecas izzināt pasauli, kurā mēs dzīvojam, paredzot tās objektīvo realitāti. Zemapziņā, atmetot ticību pādabiskā esībai, mēs tiecamies veidot loģisku pasaules ainu.

Taču zinātnieki turpina savus pētījumus un nonāk pie secinājumiem, kuri apziņai šķiet neaptverami. Viena no neprātīgākajām un nesprotamākajām hipotēzēm ir pieņēmums, ka mums apkārt esošais Visums nav nekas vairāk kā lieliski detalizēta holohramma, vienkārši sakot, ilūzija.

Un tas nav vājprātīgā murgs, rodas arvien vairāk datu, kas apstiprina šo hipotēzi. Realitāte izrādās daudz sarežģītāka un apbrīnojamāka salīdzinājumā ar mūsu fantāzijām. Precīzāk, mūsu fantāzijas ir apbrīnojamās realitātes sekas. (vairāk…)

Egoisms – mūsu vadītājs

Jautājums: kādu lomu egoisms spēlēs pārejas posmā uz jaunu formāciju, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi attīstījies?

Atbilde: Egoisms mums palīdzēs, demonstrējot, kur un kādā veidā pievienot tam pretējo, labestības spēku, lai tie savstarpēji līdzsvaroti attīstītos.

Egoisms ir mūsu vadītājs, kurš parāda, kas jādara. Egoistiskās vēlmes vienalga noteiks cilvēka darbību, mēs nekādā gadījumā šeit neko nenovācam, neatmetam to, ko esam radījuši. Mēs tikai pievienojam pozitīvo sastāvdaļu visam, kas patlaban pakāpeniski mirst un to atdzīvinām. (vairāk…)

Gudrības gaismas nonākšana lejup

Un taisi arī zelta diadēmu un iegriez tanī, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam. Un liec to virs turbāna, turbāna priekšējā pusē, piesienot ar zila purpura saiti.

Lai tā ir uz Ārona pieres, ka Ārons uz sevi ņem visas vainas, kas pie dāvanām, ko Israēla bērni veltī, pie visiem viņu dāvinājumiem; tā lai ir allaž uz viņa pieres, ka tas Tam Kungam labi patīk. (Tora, „Iziešana”, „Tecave”, 28:36 – 28 – 38)

Galvas apsegšana nozīmē „ekrānu”. Ekrānam jābūt sasietam ar gaismas pavedienu, kas savieno to ar Radītāju. Augstākā gaisma, caur tā saucamo turbānu, nonāk lejup uz Ārona galvu, kas aplieta ar olīveļļu, kas simbolizē Hohma gaismu (gudrības gaismu) un notek pār visu viņa ķermeni. (vairāk…)