Jautājums: Kādi ierobežojumi jāuzliek vitāli nepieciešamajam, lai pareizi virzītos uz garīgo?

Atbilde: Nekādi. Ēd, dzer, uzdzīvo un dari visu, ko vēlies, tāču pāri tam visam noturi pastāvīgu saikni ar Radītāju: „Nav neviena cita, izņemot Viņu.”

Tādā mērā, kādā tu nevari atrasties šajās domās, tev ir jāierobežo sava uzdzīve. Citiem vārdiem, darot visu, ko vēlies, sāc pazemināt materiālo pārmērību līmeni, lai „Nav neviena cita, izņemot Viņu” pastāvīgi tev būtu galvenais. Labošanās beigās lietosi bez ierobežojuma un saiknē ar Radītāju visu, kas ir dzīvē.

Kabala ir zinātne par bezgalīgas, mūžīgas baudas gūšanu. Ar laiku tu sāksi saprast, kādu baudu nomainīt ar citu baudu un redzēsi, cik lielā mērā viena bauda nomaina citu vai ietērpjas citā.

Tāpēc nav nepieciešami jebkādi sevis ierobežojumi, taču tikai tajā gadījumā, ja tu pildi visus saplūsmes nosacījumus attiecībā pret grupu, skolotāju, Radītāju.

Kli (tilpne), kura visu saņēma no Radītāja, sevi ierobežoja (cimcum). Šis ierobežojums skar mūsu pasauli – tajā tu vari izmantot pilnīgi visu. Ja pasaulīgie prieki tev netraucē virzīties pie Radītāja, nenovērš tavu uzmanību no Viņa – izmanto tos.

Vai tad no tā, ka tu sēdēsi ar biedriem pie maltītes galda un raudāsi vai košļāsi zaļumus, tu kļūsi svēts? Gluži otrādi, baudi gardu ēdienu, bet lai to visu papildina kopīgas maltītes prieks, kas nekādā gadījumā nemazinās. Tad, kad tu jūti, ka ja uz galda pat nekas nebūtu, taču tu atrastos tajā pašā iedvesmā kopā ar biedriem, tu to visu vari pievienot.

No nodarbības, 10.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →