Jautājums: Vai ir iespējams izstrādāt integrālās ekonomikas modeli?

Atbilde: Lai izstrādātu integrālās ekonomikas modeli, nepieciešams cilvēks jau ar „izlabotām smadzenēm”, viņa domām jābūt altruistiski virzītām. Tādam cilvēkam jāatrodas citā savas iekšējās attīstības līmenī.

Tādā mērā, kādā cilvēki apzināti sevi pāraudzinās, viņiem pašiem radīsies pareizas pārveides idejas attiecībā uz visām sabiedriski ekonomiskām, politiskām un cita veida attiecībām. Tādējādi, lai kādi modeļi patlaban tiktu radīti, integrālajā sabiedrībā tie visi būs absolūti nederīgi.

Neko nevajag iepriekš noteikt. Tā bija padomju varas kļūda, kad šī vara nolēma, ka visiem jākļūst par altruistiem bada, represiju, VDK ietekmē, taču ne audzināšanas ietekmē.

Replika: Tā taču bija Marksa un Engelsa kļūda?

Atbilde: Nē! Marks rakstīja pareizi! Pēc viņa nāca oportūnisti, kuri pārveidoja viņa darbus. Turpretī Markss rakstīja, ka sākumā nepieciešams cilvēkus pāraudzināt un tikai atbilstoši viņu audzināšanai mēs spēsim izveidot pareizu komunistisko sabiedrību.

Kā vēsturiski veidojās visi modeļi? Kāds no sākuma tos aprakstīja un pēc tam tie tapa? – Nē! Cilvēce attīstījās dabiskā ceļā un pastāvīgi reformēja savus sabiedriskos, politiskos, ekonomiskos, tirdzniecības un citus sakarus.

Tas pats arī šeit, nedrīkst kaut ko noteikt savlaicīgi. Cilvēks nekad nevar priekšlaikus aprakstīt nākamo pakāpi, jo viņš uz tās vēl neatrodas. Taču, ja arī atrodas, tad ko tādā gadījumā viņš var paskaidrot tiem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl atrodas uz iepriekšējās pakāpes? Viņi nespēs izveidot to, kas raksturīgi nākamai pakāpei.

Sākumā viņiem pašiem uz tās jāpaceļas ar savu sapratni, apziņu, sajūtu un jālemj, kādi pārveidojumi nepieciešami šajā laika sprīdī. Viņi sanāks kopā un sacīs: „Patlaban mums jāpārveido šis, bet tagad – tas”. Un pakāpeniski viņi reformēs.

Tas arī nozīmē evolūciju, un tai jāatklājas no iekšpuses. Mēs tikai paātrinām procesu, lai evolūcija nemērotu asu ceļu, kā tas jau bija tūkstošu gadu garumā, kad dabas spēki mūs dzina no aizmugures, „ar koku pretim laimei”. Mēs paši vēlamies tiekties uz priekšu.

Taču visas reformas jebkurā rakursā nāks tikai no apzināšanās par nepieciešamību, pretējā gadījumā tas būs tas pats VDK, represijas un diktatūra.

Pieņemsim, ka patlaban esam radījuši sabiedrības reformas metodiku. Un kas tālāk? Liktu visiem to īstenot dzīvē? Taču tā būs tā pati represija, diktatūra, vardarbība. Tā vairs nav audzināšana, ne arī izglītība. Tāpēc mēs savu metodiku dēvējam par „integrālo izglītību un masu audzināšanu”. Tā nevar nākt no augšienes!

Nav jēgas vērsties pie vēsturniekiem, filozofiem, zinātniekiem utt. Ar ko tad viņi spēj mums palīdzēt? Ar saviem parastajiem mūsdienu paņēmieniem, kuri vairs nedarbojas? No viņiem var smelt piemērus tikai no pagātnes, turpretim par nākotni viņi neko nezina.

No TV pārraides „Integrālā pasaule”, 27.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana | Add Comment →