Pirmoreiz kopš Ābrama laikiem

Radījums iziet trīs stāvokļus.

Pirmais stāvoklis ir Bezgalība, kurā mēs atrodamies pilnības stāvoklī, kas mums dots no augšienes, no radīšanas nodoma. Šis nodoms par radījumu laimi atklājas uzreiz, par cik Radītājam nav nepieciešamas jebkādas darbības, lai sniegtu saviem veidojumiem labu. Taču viņi paši pagaidām eksistē  tikai potenciālā, kam nāksies vēl realizēties.

Otrais stāvoklis – nolaišanās lejup no Bezgalības pilnības stāvokļa, mērojot piecas pasaules, līdz pat mūsu pasaulei. Šajā ceļā mēs izejam sašķelšanos un dalīšanos divās sistēmās: nešķīstības un škīstības sistēmā. Rodas īpašs garīgais parcufs – Ādams Rišons, taču pēc tam tas sašķeļas „grēkā pie Atzīšanas koka”. Dvēseles sašķeļas vairums daļās, un ļaunums attīstās līdz šīs pasaules līmenim, līdz viszemākai pakāpei.

Šeit mūsu attīstība tiek dēvēta par „evolūciju”, un tās gaitā mēs sasniedzam pašu bezdibeni, kas tajā pašā laikā ir apvērsuma punkts, tendences mainīšana. Šajā „bifurkācijas punktā” radījums sāk pacelties, tas ir, saprast, apzināties: „Kas es esmu, kādēļ dzīvoju, kāda ir manas dzīves jēga?” Īpaši šis jautājums nedod mieru mūsu paaudzei. Lai arī instinktīvs, taču smags, tas nes sev līdzi izmisumu, bezpalīdzību un milzums problēmu.

No šī momenta cilvēcei jāsāk attīstība jau jaunā virzienā, jāsaprot, jāredz, kur tieši sevi jāizlabo un cik lielā mērā šī labošanās ir nenovēršama, obligāta.

Šeit tāpat arī atklājas cilvēces dalījums divos cilvēka tipos.

Vieni saņem atmodu no augšienes – punktu sirdī, īpašu vēlmi, kas vilina izzināt Dievišķo. Pat bez iepriekšējām nelaimēm un problēmām – pats trūkums šajā izzināšanā velk viņus augšup. Tādi cilvēki nonāk pie kabalas zinātnes.

Turpretim citi netiecas atklāt cēloni, mērķi, dzīves jēgu. Viņi neuzdod sev jautājumu, kāpēc eksistē un viņi apmierinās ar atvēlēto viņiem dzīves laiku, pūloties saņemt maksimālu labumu pie minimāla ieguldījuma.

Tādā veidā šīs divas kategorijas arī virzījās uz priekšu vēstures gaitā, līdz mūsdienās viena grupa ieguva spēkus augšupejai. Šī grupa „saņem sevī Zoar Grāmatu”, tā patiešām ir spējīga sasniegt labošanos lielākos mērogos, kādi nav bijuši kopš Ābrama laikiem.

Tikai Keterā un Malhut, visa šī procesa, proti, tā augstākajā un zemākajā stadijā, var notikt tādas lietas.

Līdz ar to mēs uzsākam pēdējā stāvokļa realizāciju. Otrais stāvoklis pats pie tā noved. Trešais stāvoklis ir mērķis, labošanās beigu posms, kad mēs no jauna iekļaujamies Radītājā, mūsu savstarpējā vienotībā.

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 07.01.2014.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: