Ziņojums: Cilvēka organisma resursam ir liels potenciāls: tas spēj dažas dienas dzīvot bez gaisa, var dzīvot pie ļoti zemas temperatūras. Tādā gadījumā, no kā tad cilvēki mirst: no „nāves aicinājuma” – komandas, kuru uzdod daba un cilvēks pats iet uz suicīdu, tāpat kā arī daudzi dzīvnieki.

Pasaulē kļūst biežāki gadījumi, kad cilvēki labprātīgi aiziet no dzīves. Pēc tradīcijas vaino stresus, nestabilu politisko un ekonomisko stāvokli. Taču patiesie iemesli ir tajā apstāklī, ka jebkurā dzīvā būtnē slēpjas „pašiznīcināšanās programma”.

Dzīvnieku pasaulē pēdējos gados tāpat bieži tiek novērotas pašnāvības, taču vaļus un delfīnus, kuri veseliem bariem izdara pašnāvību, neuztrauc ne politiskās, ne ekonomiskās problēmas. Ieprogrammētas nāves teorijas galveno ideju nosaka sekojošais faktors – sabalansēt dzīvību uz planētas.

Par pašiznīcināšanās programmas darba sākuma atslēgpunktu var kalpot klimata izmaiņas, ekoloģija, uztura trūkums, sociālie un citi stresi. Taču problēmas būtība nav pašos stresos, bet gan jutības līmenī pret tiem. Mūsu nelaime tā, ka pēdējā laikā pašiznīcināšanās sistēmu var iedarbināt arvien vājāki „triecieni”. Mūsdienu cilvēka jutības līmenis ir ievērojami krities.

„Nāves aicinājums” noved ne tikai pie demonstratīva suicīda. Cilvēki aiziet no dzīves klusi: paātrinās novecošanās process, krasi izsīkst imūnās aizsardzības sistēma, tādējādi fatālas kļūst pat iesnas.

Tajā pašā laikā cilvēciskajam ķermenim patiešām ir fantastiski izturības krājumi. Mēdz būt izdzīvošanas gadījumi no lodes ievainojuma sirdī, izdzīvošana bez gaisa, atrodoties stundu zem ūdens, aizbērtam ar zemi izdodas izdzīvot nedēļu uc. Galvenais kritiskajā momentā – nepadoties „nāves aicinājumam”. Kā atbrīvoties no „nāves aicinājuma” vienkāršiem cilvēkiem?

Opijodi, endorfīni un citas iekšējās narkotikas, kuras izdala mūsu organisms fizisku slodžu laikā, pazemina „pašiznīcināšanās mehānisma” jutību. Tāpēc daudzi cilvēki ātri „sadeg” pēc aiziešanas pensijā. Nav izslēgts, ka šis process it nemaz nav nejaušš. Cilvēce jau sen ir drauds apkārtējai dabai. Iespējams, biosfēra tādā veidā pūlas ierobežot homo sapiena ekspansiju?

Replika: Mēs atrodamies starp divām dzīvības un nāves sistēmām. Ja mēs varētu tās pareizi izmantot, mēs būtu nemirstīgi. Kabalā tiek klāstīts, kā nonākt pie šāda stāvokļa, tā apgalvo, ka šis stāvoklis ir mūsu nākotne. Problēma ir tajā aspektā, ka mums pagaidām tiek dota tikai nāves sistēma, bet dzīvības sistēma ieslēgta tikai uz ierobežotu laiku, lai mēs izmantotu savu dzīvi dzīvības sistēmas veidošanai un kļūtu mūžīgi.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →