Visas radības hologramma

Pētījums: Mūsdienu cilvēks skrupulozi tiecas izzināt pasauli, kurā mēs dzīvojam, paredzot tās objektīvo realitāti. Zemapziņā, atmetot ticību pādabiskā esībai, mēs tiecamies veidot loģisku pasaules ainu.

Taču zinātnieki turpina savus pētījumus un nonāk pie secinājumiem, kuri apziņai šķiet neaptverami. Viena no neprātīgākajām un nesprotamākajām hipotēzēm ir pieņēmums, ka mums apkārt esošais Visums nav nekas vairāk kā lieliski detalizēta holohramma, vienkārši sakot, ilūzija.

Un tas nav vājprātīgā murgs, rodas arvien vairāk datu, kas apstiprina šo hipotēzi. Realitāte izrādās daudz sarežģītāka un apbrīnojamāka salīdzinājumā ar mūsu fantāzijām. Precīzāk, mūsu fantāzijas ir apbrīnojamās realitātes sekas.

Mēs redzam ne ar acīm, bet ar smadzenēm. Acis ir tikai detektori. Tieši smadzenes no esošajiem fragmentiem, kurus redzēja mūsu acis, veido nedalāmu ainu un tāpēc šo ainu var apmānīt, uzdodot 24 maināmos attēlus sekundē par reāli kustīgu ainu.

Turpretim, kad lūkojamies uz apgaismoto plakano hologrāfisko ainu, kas sevī ietver informāciju par ēnām, detaļu izvietojumu un atšķirībām detaļu izvietojuma stūros labajai un kreisajai acij, mēs sajūtam šīs hologrāfiskās ainas dziļumu. Proti, informācija par objektu mūsu smadzenēs pārvēršas it kā pašā objektā.

Tādā veidā hologramma, objekta interferences aina, ar lāzera palīdzību var mums kļūt par apbrīnojamu pēc sava reālisma trīsdimensiju objektu.

Tagad palūkojieties, kas sanāk: var pieņemt, ka pati aprēķinu programma ir viendimensionāla – tur ir tikai divi stāvokļi, 0 un 1, un viena dimensija – laiks. Tā rezultātā radītā hologramma būs kā plakana plēve, divdimensiju objekts. Apgaismota ar ārējo avotu, tā atklās mums trīsdimensionālu objektu.

Mēs paši esam materāli, sastāvam no molekulām, tās sastāv no atomiem, atomi no neitroniem, protoniem, elektroniem un tālāk mūsu pasaule jau sāk izzust, sākas cita fizika – viļņu, interferenču, hologrammu fizika.

Visums ir hologramma. Tāds apgalvojums nozīmē ne optisku ilūziju, bet to, ka tās likumi ir interferenču lauku, hologrammu likumi, kuri subatomu līmenī veido tās vai citas materiālās daļiņas.

Hologrāfiskā Visuma pamatā varētu būt kāds informācijas kods, kurš veido apkārt mums esošo pasauli un mūs – kā šīs pasaules daļiņu. Taču katra šīs pasaules daļiņa ir tikai viens no atspoguļojumiem no kaut kā vienota.

Tas skaidro kvantu sapīšanās parādību, kad elementārdaļiņas uzvedas kā saķērušās, sinhroni, neatkarīgi no attāluma. Proti, vienas daļiņas izmaiņas virza uz momentānām citas daļiņas izmaiņām, pārkāpjot gaismas ātruma robežu, kuru noteica Einšteina relativitātes teorija.

Ja hologrāfisko teoriju izmantot kā šīs parādības skaidrojumu, tad var sacīt, ka lieta nav tajā aspektā, ka pastāv kāds vienreizējs informācijas apmaiņas mehānisms ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas ātrumu, bet tāpēc, ka realitātes dziļākajā līmenī šīs daļiņas ir viens objekts.

Vai tas viss nenozīmē, ka ikviens no mums ir vienota veseluma daļa un, pazemojot vai mīlot vienu tuvāko, mēs pazemojam vai mīlam visu pasauli?

Replika: Secinājums par visu objektu un parādību vienotību mūs ved pie vienīgi eksistējošā stāvokļa, kurā mēs, visa daba saplūst ar tās avotu, Radītāju. Turpretim tas, kas mums šķiet dalīts, mūsu pasaules aina, ir mūsu sagrozītās uztveres sekas. Uztveri mēs varam izlabot ar augstākās gaismas O”M iedarbību, līdzīgi lāzera staram, kurš atklāj mums patieso visas radības hologrammas ainu.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: