Monthly Archives: janvāris 2014

Vēlmes noslēpums

Bāls Sulams „Dzirdētais” (Shamati), 3. raksts „Garīgās izzināšanas būtība”: Lai mēs spētu izzināt un saprast Viņa vēlmi, Radītājs mums ir devis tādus maņu orgānus, kuri, uztverot augstāko gaismu, izšķir tajā milzums sajūtu nianšu.

Gala rezultātā mēs izzinām to, ko dots mums izzināt. Kāpēc viss ir iekārtots tieši tādā veidā? Tas mums nav zināms.

Radītājs radīja kaut ko ar nosaukumu „vēlme baudīt”, kas saņem kādu „piepildījumu” un jutekliski uz to reaģē – „bauda”. Lūk, par šo vēlmes reakciju, kuru radījis Radītājs, arī iet runa. Tajā ir visa mūsu dzīve. Tie arī esam mēs. (vairāk…)

Kabala nepieciešama visiem

Jautājums: Kādā mērogā kabalas zinātne izplatīsies pasaulē?

Atbilde: Vienkāršajā dzīvē mēs mācāmies un apmācām savus bērnus. Cilvēkam ir jāzina, kādā pasaulē viņš dzīvo, viņam ir jāzina vispārējās sistēmas likumi, valsts vadīšanas mehānismi, valsts un vietējās varas funkcionēšanas kārtība.

Nedrīkst palikt par nekulturālu cilvēku, līdzīgi dzīvniekam, kurš tikai zina, kur meklēt barību un guļvietu. Nedrīkst aprobežoties tikai ar nopelnīto, ikdienas izpriecām un naktsmītni. Lai gan vairums piekopj tieši tādu dzīvesveidu, taču drīz tas beigsies. Tāpēc, ka radījuma mērķis ir sasniegt Radītāja līmeni, nevis pavadīt dzīvi darbā, bārā un gultā. (vairāk…)

Visums – cilvēka spogulis

Viss, ko mēs šajā pasaulē uztveram, neattiecas uz garīgo līmeni. No visas garīgās realitātes mēs uztveram tikai sīku, greizo daļu, kuru pagaidām spējam sajust savās sabojātajās tilpnēs, lai varētu tajās uzturēt dzīvību, „uzturēt” sevi šajā pseido esamībā, kas dēvēta par „dzīves sviedriem”.

Mūsu pasaule, tās likumi, daba, zinātne – viss ir tikai iztēle, par cik izpaužas tikai zemākās pakāpes egoistiskās, iluzorās vēlmes tilpnē. Viss, ko mēs šeit varam izzināt ar zinātnes palīdzību, pat ja šī zinātne attīstīsies vēl tūkstošus gadu, paliks egoismā.

Šī pasaule eksistē tikai mūsu iztēlē. Virs tās mēs atklāsim augstākās realitātes likumus –altruistiskās vēlmes – citiem vārdiem, kabalas zinātnes likumus, kas attiecas uz labošanās pasauli.

Tad materiālā pasaule izzudīs. Tā pastāv ne vienkārši egoistiskajā vēlmē, bet cilvēkā. Cilvēks  iekļauj sevī šo pasauli ar visu to, kas viņā bija un ir: dinozaurus un lauvas, zvaigznes un planētas… Mēs vērojam ne Visumu, bet tikai savas materiālās vēlmes dziļumus.

Izlabojot šo vēlmi, no egoisma viss „pārtecēs” altruismā un materialitāte izzudīs. Tāpēc tās dēļ ir žēl zaudēt spēkus. Tas viss ir tikai sagatavošanās pamats nākamajiem etapiem.

No nodarbības: no raksta „Gribas brīvība”, 04.12.2013.

Avots krievu valodā

Par noslēpšanu un atklāšanu

Bāls Sulams „Dzirdētais”, (Shamati), 3. raksts „Garīgās izzināšanas būtība”: Garīgās pasaules pašas par sevi tiek definētas kā Radītāja neizzināmā būtība. Turpretī mēs šajās pasaulēs izšķiram vairums īpašību, tāpēc ka šīs īpašības tur iekļautas potenciālā, spēku veidā. Turklāt pēc tam šīs īpašības atklāsies dvēselēs, atbilstoši labošanām un tad atklāsies darbībā.

Tātad garīgās pasaules pašas par sevi neeksistē, taču tās eksistē tā cilvēka uztverē, kurš tās izzina. Vispār, lai kas arī būtu, tas var eksistēt tikai cilvēka sajūtās. Ja patlaban šo pasauli es sajūtu, uztveru, tad tā man arī eksistē. (vairāk…)

Lūgt par citiem

Jautājums: Kā prasīt gaismu cilvēkiem, kurus redzu atrodamies ciešanās un kā tajā pašā laikā attaisnot Radītāju?

Atbilde: Sākumā jāiziet labošanās process. Es raidu lūgšanu Radītājam savādāk: „Līdzīgi tam, kā Tu man atklājies kā Labs un labu Darošs, bez jebkādas ļaunuma drusciņas Savos darbos, tikai virzot mani ar negatīvo uz labu un atklājot šo negatīvo ar sāpēm, kas ir daudz lielākas salīdzinājumā ar manām, lai gan arī es saprotu, ka tas nesīs man tikai labu, – lūdzu Tevi nedaudz viņiem atklāties, izpaust viņiem Savu labestību”.

Jautāsim citādāk: kā mums attaisnot Radītāju par savām ciešanām? (vairāk…)

Atstājot tēva mājas ar vienu čemodānu

Jautājums: Kāpēc mums nepieciešama pilnīga atraušanās no garīgā? Nonākot lejup, garīgais pakāpeniski pavājinās un rezultātā mēs krītam šeit, pilnībā no tā atslēdzamies. Kāpēc?

Atbilde: Neatslēdzoties, vai es spēšu formēt, veidot sevi patstāvīgi? Esmu kā bērns, kurš aiziet no mājām un pārtrauc visus sakarus. Nekādas atkarības no vecākiem, nekādas saiknes ar viņiem. Es tikai paņemu čemodānu ar apģērbu, kas pienākas man „no dzimšanas” un no šī brīža vēlos būt pilnīgi patstāvīgs. Pretējā gadījumā es nespēšu sevi „veidot”.

Jautājums: Tomēr, kāpēc vajadzīgs šis pārrāvums? Mani nosūtīja pilnīgā apslēptībā, gluži kā uzlika „uz pauzes”, bet pēc tam atkal „ieslēdza”, lai es atgrieztos augšienē. Kāpēc tādā gadījumā vajadzīgs šis „sakaru pārrāvums”? Garīgajā nozīmē es patlaban neeksistēju? (vairāk…)

Zīdaiņa kliedziens – satricina pasaules

Mums šķiet, ka mēs nesaņemam momentānu atbildi uz saviem lūgumiem un lūgšanām. Taču tas tā nav, tu acumirklī saņem atbildi. Tu atrodies integrālā sistēmā, kas iekšēji saistīta miljardiem pavedienu. Tāpēc nevar būt, ka tu veiktu kādu darbību: domās, vārdos, darbos un līdz ar to neietekmētu sistēmu. Jebkuras mazākās izmaiņas, kas notiek tevī, satricina visu sistēmu. Šī sistēma reaģē uz jebkuru savu elementu.

Tas ir gluži kā viens organisms, kas reaģē uz jebkuru savu atmiņas šūnu, jebkuru vēlmi. Tu esi saistīts ar visiem un nevari veikt nevienu kustību, neuztraucot ar to visu sistēmu. Visi sāk kustēties, pateicoties tev, un tu pastāvīgi maini sistēmu. Mehāniskas darbības uz sistēmu izraisa minimālu iedarbību un pat vārdi – arī ļoti nelielu. Taču ar savu nolūku tu veic grandiozas izmaiņas visā sistēmā, pat šodien, kad tavs nolūks vēl nav īsti pareizs, taču tu centies to sasniegt. Tu gluži kā zīdainis, kurš pūlas virzīties uz priekšu. (vairāk…)