Kabalas zinātne atrodas savrup no visām zinātnēm un visiem cilvēciskās darbības veidiem šajā pasaulē. Šī zinātne slēpta no cilvēkiem un vienkārša pirmavotu studēšana mums nelīdzēs to apgūt. Kabalu nesaprast vienatnē, šeit nepieciešama personiska vadība, kas ļaus to apgūt pa īstam un sasniegt to, par ko sacīts kabalas grāmatās.

Kabala nav vienkārši zinātne, tā ir Visuma gudrība. Taču to izzināt iespējams tikai ar īpaša spēka palīdzību, kurš atnāk pie cilvēka un viņu maina, piepildot ar saprāta un jūtu „gaismu”, apgaismojot prātu un sirdi. Tikai tad cilvēks apgūst kabalas zinātni, kļūst par kabalistu.

Turklāt tas, ko viņš saņem, tiek dēvēts par „Toru” vai „gaismu, kas atgriež pie Avota”. Šī gaisma viņu labo un piešķir viņam citu dabu, kas ļauj atklāt augstāko pasauli. Ar mūsu patreizējo būtību mēs atklājam tikai „šo pasauli” – zemāko pakāpi, kura būtībā vispār neeksistē, par cik visa „attēlota” ar egoistiskās vēlmes iluzoro uztveri. Mums iegūstot altruistisko vēlmi, šī pakāpe, pilnībā sevi realizējot, vienkārši izzudīs.

Kabalas zinātnē izklastīts viss process, kurš cilvēkam ir jānoiet, iegūstot īpašības, kas lietderīgas augtāk stāvošai pakāpei, citiem vārdiem, cilvēkam jāiegūst altruistiskā vēlme, caur kuru viņš spēs sajust realitāti.

Ceļš sākas no šīs pasaules, tieši no zemākās pakāpes, kad cilvēks pilnībā atrauts no tā, kas viņam jāsasniedz. Vispirms viņam jāizlabo savi uztveres instrumenti, pēc tam – jāuzsāk pētījumi: ko viņš saņem, ko izzina. Šeit arī sākas virzība uz priekšu, līdz cilvēks sasniedz visu savu tilpņu/ vēlmju Avotu un to  piepildījumu – sasniedz Radītāju.

Lai cilvēks spētu nonākt pie tāda īpaša un cēla rezultāta, kabalisti mums saraksta grāmatas.

Ir palīggrāmatas, kuras vēsta par „psiholoģiskiem” aspektiem, tādas kā „Dzirdētais” („Shamati”), „Dargot HaSulam”, „Shlavei HaSulam”, Rabaša un Bāla Sulama raksti.

Tāpat ir tīri kabalistiskās grāmatas, tādas kā Zohar ar komentāru „Sulam”, „Desmit Sefirot Mācība” vai „Dzīvības koks”, kuru uzrakstīja ARI. Kabalisti tās rada, vadoties no augstāko pasauļu izzināšanas, no jaunu īpašību iemantošanas. Viņi raksta par to, ko jūt, ko izzina un kas mums nav zināms.

Taču, lasot šādas grāmatas, mēs varam noskaņoties , tiekties uz to, lai arī paši spētu sasniegt tās pašas sajūtas, tos pašus labojumus savos maņu orgānos. Tad šo grāmatu lasīšana izraisa gaismas atnākšanu, tā ir gaisma, kas atgriež pie Avota, kurš tad arī ir „Tora”, proti, mācība, metodika. Šī gaisma maina mūsu nolūku no saņemšanas uz atdevi, un tad mēs varam atklāt augstākas kategorijas parādības – „augstāko pasauli”. Protams, runa iet ne par tālajām galaktikām vai laikiem, bet par kvalitatīvi jaunu uztveri.

Es nezinu, no kurienes atnāk gaisma, es to nejūtu, turpretī jūtu tās parādības, kuras tā izraisa. Es sāku mainīties, izjūtu piepešu pacēlumu un kritienu kārtas, visdažādākos stāvokļus.

Pēc tam, kad esmu mainījies, atklāju augstāko realitāti un tad, raugoties tajās pašās grāmatās, tiešām iepazīstos ar to saturu. Tagad es varu „norādīt ar pirkstu” uz tām detaļām, kuras šajās grāmatās tiek aprakstītas.

Sniegšu piemēru: pieņemsim, es nopirku lielu, sarežģītu ierīci. Lai gan es nesaprotu tās darbības principus, taču man ir tehniskas iemaņas un es varu saprast instrukcijas. Lasot instrukciju, apgūstot shēmas, es sāku saprast sistēmas iekārtu, līdz spēšu to apgūt pilnībā.

Lūk, kas notiek ar mums otrajā etapā, kad redzam garīgo sistēmu un mācāmies ar to strādāt. Tā jau ir prakse, reāls darbs augstākās pasaules pakāpēs.

Bez tam, divas galvenās stadijas (gaismas, kas atgriež pie Avota, piesaistīšana un praktiska iepazīšanās) dalās daudzos etapos ar pavadnoteikumiem. Piemēram: kādu laiku kabalas zinātni nevienam netika ļauts atklāt, izņemot tos, kuri tai jau „nobrieduši”.

Kopumā attīstībai ir jāsākas no nulles, no Lielā sprādziena, pēc kura secīgā kārtībā veidojas nedzīvā, augu un dzīvnieku daba. Tālāk, no pērtiķa, attīstītākā no visas dzīvnieku pasaules, rodas cilvēks un rezultātā sasniedz savas egoistiskās vēlmes attīstības beigu stadiju. Citādi sakot, mums nākas noraidīt sevi pašus, apzināties sevī ļaunumu un tikai tad mēs kļūstam gatavi, derīgi kabalas zinātnes apgūšanai.

Mēs to redzam, vadoties no vēsturiskās pieredzes: attīstība vienmēr virzījās pēc šādas shēmas. Piemēram, es pārceļos uz laukiem, apstrādāju zemi, būvēju sev māju, dibinu ģimeni, laižu pasaulē bērnus, izveidoju saimniecību, iegādājos govis un aitas, bet pēc 10 – 15 gadiem (vai mazāk) man tas apnīk. Viss, vairs nevēlos turpināt, man vajag ko vairāk. Tad es pametu saimniecību, pārceļos uz pilsētu un visu sāku veidot no jauna…

Īsi sakot, visa attīstība bāzējas uz nolieguma, iepriekšējās pakāpes anulēšanas un vēlmes pāriet uz nākamo. Mums nepieciešams ienīst esošo stāvokli. Sociālajā mērogā tas noved pie revolūcijām, bet starptautiskajā – pie kariem, kuri reizēm ilgst desmitgades. Pastāvīgi jānonāk līdz izmisumam par pašlaik esošo lietu stāvokli, lai pārietu uz nākamo.

Kad beidzot cilvēce nonāks līdz izmisumam savā egoistiskajā atīstībā, kas bāzējas uz saņemšanu saņemšanas dēļ un pāries uz altruistisko attīstību ar nolūku atdeves dēļ?

Kabalisti norādīja, ka tas notiks divdesmitajā gadsimtā, kad realizēsies vesels nosacījumu komplekss, ieskaitot Izraēlas tautas atgriešanos savā zemē. Tad iestāsies kabalas zinātnes atklāšanas laiks.

Par to arī klāsta Bāls Sulams: mēs saņēmām tiesības atgriezties Izraēlas zemē, turklāt tāpat arī saņēmām tiesības atklāt kabalas zinātni. Taču šīs tiesības saņem ne visi, bet īpaši cilvēki. Tāpēc, ka dažiem tāda vēlme netiek dota, bet dažiem vispār tiek atņemta jebkāda saikne šajā virzienā. Citiem, gluži otrādi, tiek dotas zināšanas, taču tiek liegts tām sekot.

Turklāt ir arī tie, kam tiek dotas zinības un kam ļauj darboties. Vēl vairāk, augstākā vadība jebkuriem līdzekļiem pastumj viņus kabalas zinātnes atklāšanas virzienā, par cik paaudze tam jau ir gatava.

Tādējādi, kā raksta Bāls Sulams, viss, ko viņš ir izzinājis un atklājis, izriet ne no viņa personiskajiem nopelniem, bet no imperatīvās visas paaudzes vajadzības .

No nodarbības: no raksta „Kabalas zinātne un tās būtība”, 06.12.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Metodikas izplatīšana | Add Comment →