Un mājokli taisi no desmit pārklājiem, austiem no šķetinātām smalkām dzijām, no zila un sarkana purpura un karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem… (Tora, „Iziešana”, „Truma”, 26:1)

Katrs materiāls pauž noteiktu mūsu egoisma veidu. Pavedienu savijums simbolizē divas līnijas: labo (atdeve un mīlestība) un kreiso (egoisms un saņemšana).

Runa iet par to, kādā veidā nepieciešams savīt pavedienus: no kreisās puses uz labo, kas atrodas pamatā un kas augšā – lins vai vilna, kādā krāsā. Ir naturālie materiāli – vilna, lins, ādas, no kuriem tiek izgatavoti apģērbi, apmetņi, aizkari.

Desmit aizkari atbilst desmit sefirot un pauž ekrānu, kuru nepieciešams izveidot. No vienas puses, ekrāns sastāv no egoistiskās vēlmes, no otras puses, no altruistiskā nolūka. Tātad šeit ir jābūt labajai un kreisajai līnijai – vilna un lins.

Parastajā dzīvē tos nedrīkst savienot kopā, tādu apģērbu aizliegts nēsāt. Turpretī šajās vietās – drīkst, tāpēc ka tad, kad tu veic tādas lietas, tad tajās tev ir precīzs pareizs nolūks, tāpēc to korelācija ir pareiza. Turpretī parastajā dzīvē nav zināms – jā vai nē. Tāpēc tu nevari tāpat vienkārši savienot labo un kreiso līniju – egoistisko vēlmi ar altruistisko nolūku, jo sākumā tev jaizveido no tiem kreisā līnija.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 12.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →