Labprātīga došanās trimdā

Es ļoti krasi jūtu cilvēku attieksmi pret sevi. Laikā, kad atrodos dažādās Eiropas pilsētās un no iedzīvotāju puses jūtu iekšēju antagonistisku neatzīšanu, es cenšos neattaisnot Radītāju, lai nenotušētu šo trimdas sajūtu, kas sniedz iespēju garīgajam darbam, es pat gūstu baudu no šīs neatzīšanas.

Esmu taču izceļotājs no tādas valsts, no tādas sabiedrības, kur man iemācīja krasi just antisemītismu. Dabiski, tas viss bija dots speciāli.

Interesanti ir tas, ka Austrumeiropā tas izpaužas daudz atklātāk, krietni vienkāršāk salīdzinājumā, pieņemsim, ar francūžiem – slēpti un inteliģenti. Tad, kad negatīvās jūtas izpaužas vienkāršāk, tad tu vari par to runāt, apspriest, tiešā veidā pretoties naidam pret tevi un analizēt šo stāvokli – pat kopā ar taviem nīdējiem. Turpretī Rietumeiropā tas viss ir piesegts.

Tas ir ļoti interesants fakts. Es vienmēr priecājos par to sajūtu, kuru izjūtu un visbiežāk cenšos speciāli izraisīt attieksmē pret sevi greizus skatienus, lai sajustu pret sevi negatīvu attieksmi. Tas ir nepieciešams.

Jautājums: Ko tas dod jums kā kabalistam?

Atbilde: Mēs zinām, ka rabīns Zuše un citi Austrumeiropas, Krievijas kabalisti speciāli devās trimdā. Viņi atstāja savu sādžu un devās uz tām vietām, kur dzīvo tikai pasaules tautas: krievi, ukraiņi utt., lai pret sevi izjustu atšķirtību, naidu, viņu negatīvo uztveri attiecībā pret tevi kā pret cilvēku.

Trimdas sajūta ir nepieciešama, lai izjustu nepieciešamību pēc Radītāju tieši no pretmeta šai īpašībai. Šī tieksme nevirza uz ciešanām, bet gan apzināties to stāvokli, kurā tu patiešām atrodies, taču, iespējams, pats no sevis slēp.

Nedrīkst notušēt šādus stāvokļus. Tev tie visi ir jānodzīvo, jāizjūt, kādi tie ir patiesībā.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 12.08.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed