Jautājums: Kā mums izturēties pret lepnību?

Atbilde: Ar ko tad šī īpašība ir slikta? Man ir jālepojas. Sacīts: „Lepojies visos Radītāja ceļos”. Proti, es lepojos ar to, ka attiecos uz cilvēces augstāko kārtu, kura tiek piesaistīta Augstākai gaismai un kuru Radītājs patlaban vēlas pacelt augšup. Atbilstoši pacēlumam, tā ir nākamā kārta, augstākā visā cilvēcē un tai patlaban jānonāk garīgajā kontaktā ar Radītāju.

Es to vēlos. Es lepojos, ka atrodos šajā līmenī starp saviem biedriem. Kālab gan nē? Ir jābūt pareizai lepnībai, ne tādai, kad tu noniecini citus, bet kad tu kļūsti par Augstākās gaismas pavadoni visai cilvēcei un sāc rūpēties par cilvēci tāpat kā augstākais par zemākajiem. Tu rūpējies par cilvēci ar mīlestību un tas ir pavisam cita veida augstākais, kā tēvs attieksmē pret bērniem.

Replika: Taču, no otras puses, lepnība noved cilvēku pie izolācijas, pie noslēgtības.

Atbilde: Re, kāda lepnība. Es runāju par pozitīvo lepnību. Izvēlies, kādā no tām tu atrodies un lūdz, lai tev paliktu tikai pozitīvā.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →