Viss, ko mēs šajā pasaulē uztveram, neattiecas uz garīgo līmeni. No visas garīgās realitātes mēs uztveram tikai sīku, greizo daļu, kuru pagaidām spējam sajust savās sabojātajās tilpnēs, lai varētu tajās uzturēt dzīvību, „uzturēt” sevi šajā pseido esamībā, kas dēvēta par „dzīves sviedriem”.

Mūsu pasaule, tās likumi, daba, zinātne – viss ir tikai iztēle, par cik izpaužas tikai zemākās pakāpes egoistiskās, iluzorās vēlmes tilpnē. Viss, ko mēs šeit varam izzināt ar zinātnes palīdzību, pat ja šī zinātne attīstīsies vēl tūkstošus gadu, paliks egoismā.

Šī pasaule eksistē tikai mūsu iztēlē. Virs tās mēs atklāsim augstākās realitātes likumus –altruistiskās vēlmes – citiem vārdiem, kabalas zinātnes likumus, kas attiecas uz labošanās pasauli.

Tad materiālā pasaule izzudīs. Tā pastāv ne vienkārši egoistiskajā vēlmē, bet cilvēkā. Cilvēks  iekļauj sevī šo pasauli ar visu to, kas viņā bija un ir: dinozaurus un lauvas, zvaigznes un planētas… Mēs vērojam ne Visumu, bet tikai savas materiālās vēlmes dziļumus.

Izlabojot šo vēlmi, no egoisma viss „pārtecēs” altruismā un materialitāte izzudīs. Tāpēc tās dēļ ir žēl zaudēt spēkus. Tas viss ir tikai sagatavošanās pamats nākamajiem etapiem.

No nodarbības: no raksta „Gribas brīvība”, 04.12.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →