Starpība starp nešķīstību (klipu) un svētumu ir tajā aspektā, ka klipa, pirmkārt, vēlas saprast, tā vietā, lai rīkotos un sasniegtu šo sapratni darbības rezultātā, kā sacīts: „No tavām darbībām mēs Tevi izzinājām”. Turpretī nešķīstais spēks vēlas izzināt prātā un nemēro garīgās izzināšanas ceļu.

Atšķirība ir ļoti smalka, it kā nenozīmīga, taču  par to pastāvīgi ir jākaro. Tieši šeit arī iet griezums starp tukšu filozofiju, starp tiem gudriniekiem, kuri kritizē mūsu metodiku, it kā kaut ko saprastu garīgajā – un garīgo ceļu. Kā iespējams ko saprast un par kaut ko runāt, ja nav garīgās izzināšanas?

Cilvēki nespēj saprast, ka, izņemot prāta spriedelējumus, pastāv vēl garīgā izzināšana, cilvēka rakstura īpāšību mainīšanās, cita uztvere, pateicoties kurai, viņš atklāj gaismas, parcufim, pasaules un tad par tiem var runāt.

Taču cilvēks, tā vietā, ņem vārdus no kabalas, kabalistu vārdus, kuri atklājuši garīgos spēkus, sistēmas un sāk ar tiem žonglēt, domādams, ka saprot, par ko iet runa un kāda jēga slēpjas aiz katra vārda. Tā ir kā spēle ar garīgo pasauli, gluži kā bērnam ar rotaļlietām, ar plastmasas mašīnīti vai tanku. Bērni iedomājas, ka viss norisinās īstenībā tāpat kā dzīvē, taču mēs, raugoties uz viņiem, saprotam, ka tā ir tikai rotaļa.

Lūk, tādā pašā veidā cilvēki spriež par kabalu, saņemot kādas teorētiskas zināšanas, taču viņi neatrodas reālā izzināšanā. Tomēr arī tas nāk par labu, drīz vien viņi atklās savu kļūdu un atnāks iegūt patiesas zinības, vēlēsies pievienoties.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 18.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →