Mēnešu arhīvs: novembris 2013

Asaras un prieks

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts: „atbilstoši ciešanām – atalgojums”. Tas nozīmē, ka atalgojums tiek mērīts atbilstoši ciešanām. Mocības un pūles nepieciešamas, lai rastu tilpni, kura saņems labu atalgojumu. Izjūtot arvien lielākas ciešanas garīgajā darbā, palielinās cilvēka tilpne, kura rezultātā ir gatava saņemt maksimālu atalgojumu.

Mēs visu mērām atbilstoši tilpnei/ vēlmei. Gaisma atrodas absolūtā mierā un viss atkarīgs tieši no tilpnēm, no tā, cik lielā mērā mēs tās attīstām. Tilpnes ir ciešanas. (more…)

Ietīts mākonī

Jautājums: Kas ir mūsu ego: sajūta vai racionāla uztvere?

Atbilde: Prātu var salīdzināt ar kinoteātra ekrānu – pašam par sevi tam nav satura. Piemēram, šodien tu manās acīs esi nekrietns un slikts, bet rīt, mainot stāvokli, es uz tevi palūkojos un redzu brīnumjauku puisi, no kura nāk pozitīvs starojums. Vai tad šīs „ainiņas” mums attēlo mūsu saprāts, mans „ekrāns”? Vai arī es tās projicēju? Mans ego, mana interese – lūk, kas „zīmē” man visus attēlus. Taču mēs to līdz galam neapzināmies. (more…)

Pravietis – darbs un atzinība

Bāls Sulams „Viens bauslis”: Lai gan Moše pieņēma Toru un likumus attiecībā uz visām paaudzēm un neviens pravietis nav apveltīts ar tiesībām ieviest jaunus grozījumus, līdz ar to viņam dotais pravietojums ir saistīts ar laiku. Un katra pravieša misija – turpināt sākotnējo pravietojumu tām paaudzēm, kuras vairs nav izpelnījušās to uztvert no pirmās. Pēdējais pravietis ir Mašiahs, kurš aizstāj visus. Taču arī viņš, protams, nav tiesīgs ko pievienot vai atņemt. Un viņa panākumi vairosies, par cik visa paaudze būs gatava pieņemt viņa vārdus un ar viņa palīdzību sasniegs pilnību.

Jautājums: Ko nozīmē jēdziens „pravietis”?

Atbilde: Sacīšu atbilstoši savai izpratnei: „Pravietis” ir tas, kurš savienots ar Radītāju Binas pakāpē (kur viņš „dzird”), vai Hohma pakāpē (kur viņš „redz”). „Pravietis” ir sūtnis, kurš darbojas ārpus sevis, ar misiju attiecībā pret ārējiem apļiem, ar mērķi izlabot tilpnes/ vēlmes. (more…)

Kādu ieguldījumu garīgajā sistēmā veicis Bāls Sulams?

Bāls Sulams „Viens bauslis”: Mani priekšgājēji izvēlējās individuālo ceļu, bet es izvēlējos kopīgo ceļu, par cik tas, pēc manām domām, vairāk piemērots, lai Dievišķo ietērptu mūžīgo burtu savienojumā, kuri nekad nemainīsies. Es nolēmu sīki izskaidrot visas garīgās detaļas un to kombinācijas, kuru vienīgais pamats un avots – saņemšanas šķīstības princips. Ņemot vērā, ka padaru skaidrākas garīgās detaļas, neietērpjot tās materiālās kombinācijās, tas būs ļoti noderīgi tālākai izzināšanai. Un šī zinātne tiek dēvēta par autentisko gudrību.

Cilvēks, kurš mēro īstenības ceļu, tikai pēc daudzām likstām un atklāsmēm, kas sastopamas ceļā, sāk apzināties, kādas izmaiņas šajā ceļā veicis Bāls Sulams. Mums šķiet, ka viņš vienkārši uzrakstīja jaunus tekstus, taču patiesībā runa iet par izmaiņām pašā sistēmā. (more…)

Galvenais, izrauties no lepnības gūsta

Darbs ar savu egoismu pamatā ir cīņa pret lepnību. Viss iekārtots pakāpienu veidā un cilvēks neapzinās savu patieso stāvokli, darbības. Egoisms viņam to neļauj  redzēt, slēpjot no viņa gaismas darbības, it kā to nebūtu. Tāpēc mums šķiet, ka pasaule it kā griežas pati par sevi un tajā nav tā klātbūtnes, kas to vadītu, plānotu. Viss it kā brīvi griežas, no brīva prāta, bez jebkāda iemesla un mērķa.

Cilvēks, kurš atrodas pilnīgā tumsā, radis domāt, it kā viņš pats visu dara. Un tikai pateicoties saskarsmes lokam, viņam ir iespēja nostiprināties un nedaudz virs sevis pacelties, virs savas egoistiskās vēlmes, lai no malas palūkotos uz notiekošo. Tad viņš redzēs, ka ne viņš ir darbojies un visā notiekošajā nebija nekādu viņa pūliņu, plāna, patstāvības. (more…)

Pasaules izzināšanas gudrība

Cilvēks attīstās pakāpeniski un ir cēlies no pērtiķa, kā uzrakstīja izcilais kabalists ARI pirms 300 gadiem, vēl pirms Darvina. ARI rakstīja, ka cilvēka pasaulīgais ķermenis ir pērtiķa attīstības rezultāts, bet cilvēka garīgo, iekšējo saturu nosaka augstāko spēku kopums. Kabala nodarbojas ar cilvēku, ne ar viņa materiālo ķermeni.

Katrs cilvēks attīstās, pateicoties saiknei ar apkārtējo sabiedrību, iekļaujot sevī no citiem viņu raksturīpašības, domas. Cilvēks nekad neattīstītos, ja vientulībā augtu mežā. Visa mūsu attīstība noris uz savstarpējas iekļaušanās pamatiem. (more…)

Izzināšana vārdu spēles vietā

Starpība starp nešķīstību (klipu) un svētumu ir tajā aspektā, ka klipa, pirmkārt, vēlas saprast, tā vietā, lai rīkotos un sasniegtu šo sapratni darbības rezultātā, kā sacīts: „No tavām darbībām mēs Tevi izzinājām”. Turpretī nešķīstais spēks vēlas izzināt prātā un nemēro garīgās izzināšanas ceļu.

Atšķirība ir ļoti smalka, it kā nenozīmīga, taču  par to pastāvīgi ir jākaro. Tieši šeit arī iet griezums starp tukšu filozofiju, starp tiem gudriniekiem, kuri kritizē mūsu metodiku, it kā kaut ko saprastu garīgajā – un garīgo ceļu. Kā iespējams ko saprast un par kaut ko runāt, ja nav garīgās izzināšanas? (more…)

Garīgās pasaules fizika un lirika

Savā vēlmē baudīt, radījuma materiālā mēs runājam sajūtu, pārdzīvojumu valodā. Taču, ja mēs runātu spēku valodā, kā to dara kabalas zinātne: ekrānu, vēlmes līmeņu (avijut), pievilkšanās un atgrūšanās spēku terminoloģijā, proti, par to, kas darbojas dabā, nevis par to, kā mēs sajūtam šo spēku iedarbības rezultātu savā materiālā, tad sanāktu ļoti konkrēta saruna.

Piemēram, kas ir „Valdnieka nozīmība”? Tas ir spēks, kas cilvēkam sniedz iespēju pildīt kādas darbības noteiktā virzienā – Radītāja, Viņa diženuma, nozīmības pievilkšanas spēks., ticības, atdeves spēks vai saņemšanas spēks. Ja mēs runātu šajā konkrētajā valodā, tad netērētu daudz vārdu un nenonāktu pretrunās. (more…)

Pakāpe avansa veidā

Bāls Sulams „Viens bauslis”: Kalpošana Radītājam un baušļu pildīšana iespējama tikai ar altruistisku nolūku (lišma), tas nozīmē – lai varētu sniegt patiku Radītājam. Taču viediem pieņemts Toru un baušļus studēt arī sevis dēļ (lo-lišma)), par cik, pateicoties tam, cilvēks nonāks pie lišma…

Sākotnēji mēs nevaram ar savu būtību „tāpat vien” pielīdzināties Augstākajam spēkam. Šis spēks ir pilnībā dodošais, turklāt mums, lai sasniegtu to pašu pakāpi, jāveic tam atdeve. Tāpat kā piemērā par viesi un saimnieku, ja es vēlos sasniegt labāko, absolūto stāvokli, tad man jāpielīdzinās radīšanas Avotam. (more…)

Gaisma, kas mani glābj un slīcina

Visu starpību starp nešķīstību un svētumu, trimdu un atbrīvošanos, tumsu un gaismu nosaka Radītāja klātbūtne, turklāt šī klātbūtne atkarīga no cilvēka. Saprotams, ka visi nosacījumi ir organizēti atbilstoši kopējai programmai un manai vietai sistēmā, taču ik brīdi man dota izvēles brīvība un spēja pārvērst tumsu gaismā.

Un, protams, vēl pēc mirkļa es no jauna iekritīšu tumsā, taču man jāpieliek pūles, lai nonāktu pie gaismas. Tiklīdz es sasniedzu gaismu, tajā pašā mirklī krītu tumsā, lai arvien no jauna paceltos augšup. Tādā veidā turpinās līdz visu noskaidrošanu un labošanu beigām. (more…)