Par „labām zīmēm” ceļā

Līdz tiks sasniegta galīgā labošanās, cilvēkam nedrīkst sev ticēt un uz sevi paļauties. Viņam pastāvīgi ir jāatrodas augstāku tilpņu/ vēlmju ietekmē, tās tikai ir jāpēta, pakāpiens aiz pakāpiena, pie tām „jāpielipinās”, nepaļaujoties uz savu personīgo „iestrādi”.

Mēs mērojam ceļu tikai ar ticību, kas augstāka par zināšanām, tas ir, tikai saplūsmes ar augstāku pakāpi līmenī. Vienīgi no turienes var smelt un tekošajam stāvoklim piesaistīt pareizas atbildes un pareizas zīmes. Princips „vadies tikai no tā, ko redzi” attiecas uz sabojātajām vēlmēm, bet lai turētu kursu ar ticību, kas augstāka par zināšanām, man ir jāpielipinās augstākai pakāpei.

Ikviens var sevī atrast „zīmes”, kas apstiprina viņa taisnību. Taču tas ir aizliegts. Prāts šeit nestrādā, un es to neiesaistu. Pat kabalistu skaidrojumi paredzēti tikai tam, lai mūs satuvinātu ar garīgajiem jēdzieniem, vairotu zināšanas, taču autentisko atbalstu, īsto apstiprinājumu var rast tikai augstākajā, kad atceļu savu sapratni un apbruņojos ar augstākā saprātu.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 17.09.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: