Kas mainās, savienojot augstāko pakāpi ar zemāko? Rodas kopīgi garīgie organismi, parcufim, kurus mēs paši radām. Protams, šāda dzimšana ir iespējama, pateicoties tikai augstākajai gaismai, taču kā atbilde uz mūsu vēlmi.

Katrreiz, kad vēlamies pielipināties augstākajam, mēs liekam zemākajai pakāpei pielipināties augstākā  AHA”Pam un radīt jaunu formu, jaunu kopīgo parcufu augstākajam un zemākajam. Šis parcufs arī tiek dēvēts par dvēseli (Nešama). Mēs to radām paši. Radījuma materiāls ir, bet mēs pievienojam tam savu prasību, trūkumu.

Darbība tiek veikta no augšienes uz leju, turpretī vajadzība pēc tās notiek no apakšas, tā rezultātā dzimst jauna būtne, kas ierpiekš neeksistēja. Vienīgais, kas ir šajā jaunajā būtnē – zemākā vēlme katrreiz arvien stiprāk pielipināties augstākajam: vēl un vēl mazliet. Par to sacīts, ka „Grasis pie graša vairo kapitālu”.

Šis jauninājums nāk ne no pakāpienu kāpnēm, kuras nolaižas no augšienes lejup, ne no vienkāršajiem parcufim, bet no mūsu atmodas, kas katrreiz noved pie piepildījuma, proti, pie saplūsmes, absorbcijas, savstarpējās iekļaušanās.

No nodarbības: no „Desmit Sefirot Mācības”, 08.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →