Par mieru varam tikai sapņot

Jautājums: Pēdējā laikā Jūs iesakāt mums „atlaist grožus” un nepretoties garīgajam procesam – peldēt pa straumei. Taču egoisms mums neļauj to darīt, tas pastāvīgi pretojas, tiepjas. Cik gan būtu labi vienkārši atlaist sevi…

Atbilde: Tas nav viegli, jo mums ne tikai nekas nav jādara, bet jāpieņem viss, kas notiek, absolūti atvērti, ar prieku, kā tāds, kas nāk tikai no Radītāja, kas neietilpst nekādās mūsu pārbaudēs, analīzēs, novērtējumos.

Tā ir ļoti sarežģīta lieta. Šķiet, kas ir īpašs – brīvi dzīvo, priecājies par visu. Patiesībā nav nekā grūtāka. Nav vienkārši peldēt pa straumei, tāpēc ka tādā gadījumā tev jāatrodas pilnīgā saplūsmē ar Radītāju. Absolūtā saplūsmē! Turklāt Viņš tev piemet tādus apstākļus, kad tu atrodies pretrunā ar Viņu, nesaskaņā ar šo pasauli, ar šo dzīvi, ar problēmām, kuras pastāvīgi tevi nomoka! Tu pastāvīgi nepiekrīti, nepiekrīti! Tev vienmēr kaut kur ir slikti.

No augšienes to dara speciāli. Kā iespējams pieņemt visu mierīgi un peldēt? Tikai mainot sevi! Citādi nesanāks! Tā ir problēma. Tādā veidā tiek arī sasniegts pilnīgs miers, kad cilvēks pilnībā no sevis atsakās un saplūst ar Radītāju.

Taču šāds miers ir relatīvs jēdziens, jo cilvēks virzās ar nebisku ātrumu, izejot bezgalīgu pārmaiņu frekvenci. Viņā ik sekundi norisinās miljardi pārmaiņu atbilstoši Augstākai vadībai, pilnīgā saskaņā, pilnīgā racionālā domāšanā, kad viņš nodarbojas tikai ar to, ka apspiež savu egoismu, virs tā paceļas un tādā veidā ienāk pilnīga miera stāvoklī. Tas ir pretēji tai sapratnei par mieru, kuru iztēlojamies patlaban.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 29.07.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed