Radītāja rūpes un radījuma pūles

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Sacīts: Tam, kurš zina noslēpumus, tas ir, Radītājam, ir zināma arī tieksmes pakāpe Viņu sasniegt cilvēka sirdī, satuvināties ar Radītāju, tas ir, ar atdeves un mīlestības īpašību, kas vēl arvien var pātrūkt. Tāpēc Radītājs nevar tādu cilvēku apmirdzēt ar savu gaismu, jo, ja cilvēkā tas mainīsies, tad gaisma pārvērtīsies vēl lielākā tumsā, klipā, tādās nešķīstās vēlmēs, kas atstums viņu atpakaļ par daudzām pārdzimšanām.

Tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība (aprēķinus veicam ne mēs, bet sistēma), ka cilvēkam var dot atdeves spēku un viņš spēs ar to pareizi rīkoties, tad viņam to iedod.

Tāpēc Radītājs vairo uzbudinājumus, tas ir, savienošanās sākumu ar Viņu. Taču tie visi ir ļoti nepatīkami, jo veidoti uz atgrūšanas pamatiem, tāpēc ka Radītājs parāda cilvēkam, kur viņam nepieciešams vēl pielikt pūles, lai pabeigtu ar Viņu vienotības ainu. Cilvēku burtiski tirda un saka: „Lūk, šie un tie trūkumi tev vēl ir jāizlabo”. Un viņš sajūt tajos ļoti asas sāpes, atstumtību, nespēku un vilšanos.

Tas notiek pēc metodes „Radītājs – tava ēna”. Ja cilvēks to sadzird un saprot, tad nenokrīt vilšanās, aizvainojuma dēļ, it kā noniecināšanas dēļ pret viņu un nenolaižas ciešanu pastiprināšanās rezultātā, jo tajā viņš redz, ka Radītājs tiecas pie viņa.

Radītājs parāda, kas tev vēl ir jāizdara, lai starp jums rastos kontakts. Un cilvēks tajā redz nevis atgrūšanu, bet atklāsmi, mājienus uz to, ka ja viņš to izlabos, tad nonāks Radītāja apskāvienos. Taču tajā apstāklī, ka Radītājs viņam parāda visas iespējamās negatīvās sajūtas, viņš redz nevis savas sāpes, lai gan viņam sāp, bet Radītāja sāpes – cik reižu Viņam ir sāpīgāk no tā, ka cilvēks sevi  vēl nav izlabojis un nevar atrasties ar Viņu savstarpējā apskāvienā. To dēvē par Šekinas ciešanām.

Viss tiek lemts ļoti vienkāršā virzienā – uz vienotību. Vienotība ir vienīgais pareizais jebkuru jautājumu atrisinājums no pirmās labošanās līdz pēdējai. Ja kaut kas kaut kur nesakrīt, nesanāk, nekādā veidā veidā nespēj savienoties, nepieciešams ātri apsēsties aplī un atbilstoši mūsu metodikai novadīt sapulci, noskaidrošanu, kur katrs papildina viens otru, neviens nerunā pretī, katrs atbalsta otru, papildina.

No Sanktpēterburgas kongresa 6. nodarbības, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: