Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: “Saki Israēla bērniem, lai tie pienes Man cilājamo upuri; no ikviena cilvēka, kura sirds to skubina, ņemiet šo upuri. Un šāda lai ir tā dāvana, ko jūs no viņiem ņemat: zelts, sudrabs un varš, zils un sarkans purpurs, karmezīns… (Tora, Iziešana, Truma, 25:1-25-4)

Jautājums: Līdz šim brīdim Torā bija stingri likumi. Piepeši tagad tiek piemetināts: „no cilvēka, kura sirds to skubina”.

Atbilde: Runa iet par gribas brīvības esību.

Pastāv tieši aizlieguma baušļi, kuri jāievēro ikvienam, pretējā gadījumā viņš neatradīsies minimāli nepieciešamajā atbilsmē ar vadības sistēmu. Tādā gadījumā viņš netiek dēvēts par cilvēku.

Turklāt pastāv daudzkārt augstāka sistēma, kas izstrādā sevī vadības komandas un vada mūs. Cilvēks šai sistēmai var pielīdzināties tikai tad, kad viņš, pirmkārt, izpildīs iepriekšējos labojumus. Tas ir nepieciešams nosacījums. Pēc tam viņam jau rodas noteikta iespēja papildināt sevi ar Augstāko vadības sistēmu, proti, radīt to sevī.

Tieši priekš šādiem cilvēkiem tas arī tiek darīts. Viņus dēvē par levitiem, koeniem utt. Tie ir īpaši cilvēki, kuri var nodarboties ar Tempļa radīšanu sevī.

Par kalpotāju dēvē cilvēku, kurš sevi ir izlabojis, pielīdzinoties vispārējai Dabai, Augstākajam spēkam, Radītājam un strādā iekšēji, pateicoties tieši šīm īpašībām. Tā arī ir kalpošana, nekā cita nav. Radītājam nav vajadzīga no mums nekāda pazemība, apbrīnošana, kalpošana, jo Viņš ir Absolūtais. Tas ir vajadzīgs mums, lai varētu virs sevis pacelties.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 29.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →