Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:19)

Upuris („kurban” – no vārda „karov”, „leitkarjev”) nozīmē „pietuvināties”. Tas nozīmē, ka es upurēju savu egoismu, lai virs tā paceltos. Ja es to daru, lai nonāktu pie atdeves īpašības, tad garīgajā ceļā es virzos uz priekšu. Taču, ja es to daru, lai, gluži otrādi, saņemtu, tad tas tiek dēvēts par elku. Tad sākotnēji man tas ir aizliegts.

Jautājums: Kāpēc es tā rīkojos, ja tas ir aizliegts?

Atbilde: Tāpēc, ka šādā veidā es saņemu egoistisku baudu. Jebkurā garīgajā līmenī cilvēkam ir iespēja paklupt un rīkoties nepareizi, viņam jābūt gribas brīvībai.

Klupt nozīmē, ka es paklūpu, taču nenokrītu. Proti, kritums arī ir relatīvs: mani nomet no pakāpes, lai es iemācītos un paceltos vēl augstāk, vai arī es pats nokrītu tīšuprāt. Šeit tiek domāts tieši tīšuprāt.

Sacīts: „Tūkstošreiz nokritīs taisnais un piecelsies”. Laikā, kad cilvēks neatlaidīgi virzās uz priekšu, viņu dēvē par taisno. Viņš pastāvīgi kritīs un celsies, kritīs un celsies, jo viņam speciāli liek paklupt, lai viņš iemācītos iet uz priekšu. Taču, ja viņš pats jau iepriekš gatavo šādu kritumu, tad nesaņems nekādu izaugsmi un tāpēc nepavirzīsies uz priekšu.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 27.05.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →