Aiz akla likteņa plīvura

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Kabalas zinātne un dabiskās attīstības likums un pat aklais liktenis iet kopsolī, saķērušies rokās brīnišķīgā vienotībā.

Lai gan manās acīs dzīvē valda akls liktenis, patiesībā viss tiek nosacīts ar dabiskās attīstības gaitu un likumu. Man šķiet, ka mans liktenis ir atkarīgs no vairums nejaušībām, taču īstenībā visi manas dzīves notikumi ir iepriekš nosacīti radīšanas sākumā.

No manis ir atkarīgs tikai viens – kā es tos pieņemu. Pie pareizas sagatavotības es varu tos uztvert un sajust pretējā veidā salīdzinājumā ar to, ko sajūtu šodien. Man ir īpašs „uztvērējs”, sensorais aparāts, kas spēj mainīt uztveri no malas līdz malai, no mīnus 100% līdz plus 100%.

Stāvokļu ķēde ir nemainīga un es iziešu visus šos stāvokļus. Radītājs iniciē šo procesu un virza radījumu, taču ceļā Viņš dod man iespēju piekrist Viņa darbībām, ja esmu tajā ieinteresēts. Taču, ja nē, Viņš izdarīs tā, lai es ieinteresētos.

Nav neviena cita, izņemot Radītāju. Viss ir noteikts jau iepriekš. Ja Viņš nemaina šajā „stāstā” „burtus” – citiem vārdiem, izdara daudz piemērotākas iezīmes, – tad tas ir tikai manās sajūtās, lai es ar sevi varētu labāk strādāt.

Taču, lielākoties, es „peldu” mūžīgajā plūsmā un varu tikai uzdot sev jautājumus par uztveri: „Vai notiek reālas pārmaiņas? Ja notiek, tad kur: manī vai ārpus manis?”

Turpretī attiecībā uz manām iekšējām atsauksmēm – es tās varu mainīt. Ja es to nedaru, tās kļūs līdz tādai pakāpei nepatīkamas, ka rezultātā es vienalga papūlēšos izlabot savu „uztveres aparātu”.

No nodarbības: no raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 04.08.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: