Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu

No Bāla Sulama raksta „Radīšanas akta noslēpums”: Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu, taču šis zīdainis piedzima miris. Tad, kad pēc tādas grūtniecības, kā kausējamā katlā un Ēģiptes verdzībā, viņi iznāca gaismā, tad nebija vēl gatavi ieelpot svaigu gaisu gaišajā pasaulē, kas viņiem tika apsolīta.

Tāpēc sākās karš ar Amaleku un pārbaudījums ar ūdeni un rezultātā viņi nonāk Sinaja tuksnesī, kas nozīmē naidu (sina), tas ir, mocības, kā tas notiek katras slimības laikā.

Jāsaprot, ka viss nosacīts ar galapunktu – radījuma mērķi. Kā sacīts: „Darbības beigas – sākotnējā nodomā”. Šis galapunkts nosaka problēmas ikvienā posmā, tām ir jāizpaužas, lai sasniegtu galamērķi.

Galamērķis katrā stāvoklī atklājas tik pagrimstošā veidā, cik pakāpju atdala šo līmeni no galamērķa. Piemēram, ja es atrodos uz 5. pakāpes, bet kopā ir 125 pakāpes, tad šajā 5. pakāpē man jāatklāj vajadzība pēc 120 trūkstošajām pakāpēm. Taču es nespēju tās atklāt un tāpēc to klātbūtne manā stāvoklī ir apslēpta un gatavo man visas turpmākās problēmas, kuras man būs jāizlabo un kuras pakāpeniski sāk atklāties no šī pakāpes un tālāk.

Katra pakāpe satur sevī visus nākamos trūkumus, līdz pat labošanās beigām. Tāpēc vēl iziešanā no Ēģiptes tika paredzēts, ka labošanās ir jāpabeidz 6000 gados. Viss jau bija zināms, tāpat kā Ābramam bija zināms viss process, bet Jāzeps vēlējās nākotnes noslēpumu atklāt saviem dēliem, taču nespēja to izdarīt.

Viss izriet no tā, ka galamērķis, galastāvoklis, iekļaujas katrā pakāpē, tāpēc ka tajā ielikts tā sākums, pats šis stāvoklis un tā kopsumma. Tāpēc jaundzimušais, kurš piedzimis iziešanas laikā no Ēģiptes, apslēpa sevī jau nākamo netikumu. Gluži kā pie nekudot de-Sag sajaukuma ar NEHI de-Galgalta, bija saprotams, ka tur, NEHI iekšienē slēpjas akmens sirds. Tāpēc jau iepriekš bija iespējams paredzēt turpmāko sašķelšanos, tāpēc ka Binas un Malhut savienojumā palika neatklātais ļaunums. Turpretī viņiem likās, ka visu var izlabot un sasniegt pilnīgu izlabošanos – taču sanāca tikai sliktāk.

Ceļā jābūt apslēptajam ļaunumam, kurš pēc tam atklāsies un labosies. Šeit tas pats notiek ar embriju, kurš piedzima nedzīvs. Izraēla dēli iznāca no Ēģiptes pilnīgi atrauti no visiem. Viņi uzcēla Pirmo Templi, taču tas sabruka un viņiem nācās aiziet Babilonijas trimdā, kur viņi nokļūst atgadījumā, kur darbojas Ahašveroš, Mordehajs un Amans. Pēc tam viņi atkal atgriežas Izraēlas zemē un no jauna būvē Templi, taču arī šis Templis tika nopostīts.

Visi šie stāvokļi ir nepareizas piedzimšanas sekas. Taču šai piedzimšanai sākotnēji tādai bija jābūt, tāpēc ka embrijā slēpās akmens sirds, kurai bija jāatklājas un jānoved pie embrija nāves. Tas viss nāca no galamērķa, tas noteica visus šos stāvokļus.

Neko nebija iespējams mainīt visā izietajā ceļā, līdz pat šai dienai. Tikai tagad mēs sasniedzam laiku, kad sākas labošanās un mums rodas gribas brīvība. Turpretī visos iepriekšējos stāvokļos mums nebija nekādas izvēles, tāpēc ka tie bija tikai sagatavošanās pašreizējam stāvoklim.

No nodarbības: no raksta „Radīšanas akta noslēpums”, 28.07.2013.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed