Ticība viedajiem nozīmē, ka es eju uz visu, ko man organizē no augšienes un iepazīstu Radītāju jebkurā sejā, kuru redzu acu priekšā, jebkurā stāvoklī.

Es redzu veselu pasauli un man ir jāsaprot, ka tie visi ir silueti, kurus man uzzīmējis Radītājs. Man nekad nav zināms, ko patiesībā es redzu. Taču, ja es pieņemu visu pasauli kā Radītāja attēlu manī, tad eju pareizā virzienā, pareizi mērot īstenību un melus.

Šis virziens ir īstens. Tad es redzu nosacījumus, kuri man jāpilda: Israēlu (sevi, kurš tiecas „tieši pie Radītāja” – jašar-eļ), Toru (visas sašķeltās vēlmes ar gaismu, kas aicināta novest šīs vēlmes pie vienotības) un Radītāju. Visi šie trīs nosacījumi pakāpeniski savienojas vienā. Tāpēc, ka es cenšos saredzēt Radītāju, kurš darbojas pasaulē un katrreiz atklāj man šo pasauli jaunā formā.

Es uztveru šo pasauli kā Radītāja ainu, tāpēc ka Viņš vēlējās, lai es tā justu, tā saprastu, tādā veidā izjustu rūgtumu un saldmi, īstenību un melus un savienotu to visu kopā ar Viņu vienā punktā. Rezultātā visas šīs trīs sastāvdaļas apvienojas vienā, tas tiek dēvēts par Labošanās beigām (Gmar tikun).

Viss mūsu darbs ar īstenību un meliem, rūgtumu un saldmi ir šajās noskaidrošanās. Šim nolūkam mums  nepieciešams atrasties grupā, noskaidrojot mūsu savstarpējās attiecības, tāpat arī jāmācās, lai piesaistītu gaismu, kas atgriež pie avota. Rezultātā jāsavieno viss Universs: no vienas puses, attiecinot to uz Radītāju, bet no otras puses, uz sevi pašu, lai pieņemtu kā Radītāja ainu, kurš man to demonstrē, lai es spētu pievienot Viņam visas realitātes detaļas.

Tādā veidā mēs sasniedzam mums visiem kopīgo punktu, kas dēvēts par Labošanās beigām. Mūsu pasaulē patlaban viss ir rūgts un viss ir meli, bet Labošanās beigās paliek vienīgi saldme un tikai īstenība.

No nodarbības: no raksta no grāmatas „Šamati”, 30.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →