Mēnešu arhīvs: septembris 2013

Mūsu nelaimes – modinātājs

Jautājums: Mans biedrs sadūrās ar nelaimju virkni, kas izraisa viņā sāpes un dusmas uz Augstāko spēku. Šajā situācijā viņam ir grūti turēties pie atdeves idejas. Kā viņam palīdzēt savienot likteņa triecienus ar mērķi? Kas šim nolūkam viņam pietrūkst?

Atbilde: Viņam pietrūkst pārvarēšanas spēks.

Nonākot nelaimē, es sāku sev pārmest pagātnes kļūdas un šaudos piemeklējušo nelaimju spīlēs. Tālāk attīstās nākamā ķēde:

1)    Vai es varu to visu „pārklāt” ar to, ka atzīstu augstāko vadību? Nelaimes taču ir „palīdzības solis pretī Radītājam”, kas paredzētas, lai es par Viņu padomātu, atcerētos, ka pat nelaimes atnāk no Viņa. (more…)

Radītāja rūpes un radījuma pūles

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Sacīts: Tam, kurš zina noslēpumus, tas ir, Radītājam, ir zināma arī tieksmes pakāpe Viņu sasniegt cilvēka sirdī, satuvināties ar Radītāju, tas ir, ar atdeves un mīlestības īpašību, kas vēl arvien var pātrūkt. Tāpēc Radītājs nevar tādu cilvēku apmirdzēt ar savu gaismu, jo, ja cilvēkā tas mainīsies, tad gaisma pārvērtīsies vēl lielākā tumsā, klipā, tādās nešķīstās vēlmēs, kas atstums viņu atpakaļ par daudzām pārdzimšanām.

Tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība (aprēķinus veicam ne mēs, bet sistēma), ka cilvēkam var dot atdeves spēku un viņš spēs ar to pareizi rīkoties, tad viņam to iedod. (more…)

Tempļa kalpotājs

Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: “Saki Israēla bērniem, lai tie pienes Man cilājamo upuri; no ikviena cilvēka, kura sirds to skubina, ņemiet šo upuri. Un šāda lai ir tā dāvana, ko jūs no viņiem ņemat: zelts, sudrabs un varš, zils un sarkans purpurs, karmezīns… (Tora, Iziešana, Truma, 25:1-25-4)

Jautājums: Līdz šim brīdim Torā bija stingri likumi. Piepeši tagad tiek piemetināts: „no cilvēka, kura sirds to skubina”.

Atbilde: Runa iet par gribas brīvības esību.

Pastāv tieši aizlieguma baušļi, kuri jāievēro ikvienam, pretējā gadījumā viņš neatradīsies minimāli nepieciešamajā atbilsmē ar vadības sistēmu. Tādā gadījumā viņš netiek dēvēts par cilvēku. (more…)

Tūkstošreiz nokritīs taisnais un piecelsies

Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:19)

Upuris („kurban” – no vārda „karov”, „leitkarjev”) nozīmē „pietuvināties”. Tas nozīmē, ka es upurēju savu egoismu, lai virs tā paceltos. Ja es to daru, lai nonāktu pie atdeves īpašības, tad garīgajā ceļā es virzos uz priekšu. Taču, ja es to daru, lai, gluži otrādi, saņemtu, tad tas tiek dēvēts par elku. Tad sākotnēji man tas ir aizliegts.

Jautājums: Kāpēc es tā rīkojos, ja tas ir aizliegts?

Atbilde: Tāpēc, ka šādā veidā es saņemu egoistisku baudu. Jebkurā garīgajā līmenī cilvēkam ir iespēja paklupt un rīkoties nepareizi, viņam jābūt gribas brīvībai. (more…)

Lai grupā dzīvotu laimes sajūta

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Mūsu vidū ir biedri, kuri jau pielietojuši un attiecībā uz sevi realizējuši kabalas metodiku. Vai viņi var dot grupai piemēru no labās līnijas puses? Kāpēc viņi klusē?

Atbilde: Mums noteikti ir jāizrāda sava labā attieksme pret citiem. Mums ir jāuzjautrina biedrs! Nekādā gadījumā nerādīt viņam savu „skābo ģīmi”, ne arī rupjo attieksmi pret viņu.

Taču, ja kas tāds izlaužas uz ārpusi, mēs zinām, ka tas arī var gadīties un uztveram to normāli: nenoturējās – ar kuru gan nenotiek. Tas runā par to, ka biedrs iekšēji ir saspringts, strādā ar sevi, nav vienaldzīgs pret notiekošo. Tad mēs viņam piedodam. Gluži otrādi, viņa negatīvo rīcību, nenoturēšanos, mēs kompensēsim ar pozitīvu darbību un tas novedīs pie laba rezultāta.

Taču jāsargās, lai šādas negatīvas reakcijas, emociju izpausmes, nekļūtu par ierastu lietu, ieradumu. Visiem grupā ir jāstrādā tādā virzienā, lai tajā būtu laimes, panākumu, mērķa lieluma sajūta.

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Bāla Sulama brīdinājums

Ja pietuvoties cilvēkam vispiemērotākajā brīdī, kad viņš ir izmisis un nezina, kā pāriet uz jauniem kritērijiem, lai rūgtuma vietā sajustu saldmi, tad viņš ieklausīsies. Šeit arī ietverta krīzes būtība.

Iepriekš mēs pastāvīgi meklējām un atradām līdzekļus, kas ļauj to izdarīt, pateicoties tam, cilvēce auga un virzījās uz priekšu. Gluži kā bērni, kas aug, pateicoties rotaļlietām, kas kļūst arvien mērķtiecīgākas un tādā veidā viņos pakāpeniski mainās gaume, sapratne, apzināšanās par to, kas tiek dēvēts par saldmi, bet kas par īstenību.

Tad, kad mēs sasniedzam savas egoistiskās attīstības beigas, tad atklājam, ka atrodamies rūgtā stāvoklī, kuru nav iespējams pārvērst saldā. Nav nekādas īstenības un melu, kuri var līdzēt un mūs mainīt, lai mēs rūgtuma vietā sajustu saldmi. (more…)

Tikai Radītājs mums palīdzēs!

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Kāpēc Radītājs mums atklājas caur izmisumu?

Atbilde: Izmisums ir ļoti labs stāvoklis, taču tam nav jābūt galīgajam. Aiz izmisuma jānāk risinājumam.

Izmisums ir tad, kad es raugos savās vēlmēs un redzu, ka neko nespēju izdarīt. Tas ir brīnisķīgi! Bāls Sulams raksta, ka cilvēka dzīvē nav labāka stāvokļa, kā tas, kad viņš jūt, ka neviens nekādā veidā viņam nespēj palīdzēt un viņš pats sev arī nē: vispār viss ir krahs. Šajā mirklī viņš sāk saprast, ka tikai Radītājs var viņam palīdzēt un tad viņam rodas patiesa vajadzība pēc Radītāja. Tāpēc izmisums ir brīnišķīga sajūta, tikai tai ir jābūt pareizi izveidotai. (more…)

Izraidīts pēc savas izvēles

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Ja Israēla tauta ievērotu Toras baušļus, tad ar to nekas ļauns nenotiktu.

Visu Toras baušļu pamatā, kā zināms, ir viens galvenais likums: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Turklāt paši baušļi ir mūsu vēlmes labojumi no egoistiskā nolūka uz altruistisko.

Taču, no otras puses, jāsaprot, ka trimda – nepieciešama lieta. Tā ir jāizjūt, tā ir jāpārdzīvo pa īstam, tajā uz noteiktu laiku jāiegrimst. (more…)

Kāpēc ir vientuļi…

Viedoklis: No katriem 100 cilvēkiem, kas cieš no vientulības, tikai 15 cieš no zaudējuma, pārējie 85 – no nesapratnes. Cilvēciskā vientulība uz 85% ir vairums visāda veida nesapratnes rezultāts, kas iekļauts trīs pamatnesapratnēs: tu nesaproti sevi, tu nesaproti citus, citi nesaprot tevi.

Kāpēc mūs nesaprot? – Tāpēc, ka mēs neesam atklāti, nemeklējam sapratni, neprotam runāt par to, vēlamies izskatīties stiprāki, nekā patiesībā esam.

Sastopot to, kurš mums sevišķi svarīgs, ar kuru mēs varētu nebūt vientuļi, mēs kaunamies par personīgo aizvainojamību (vājību, nezināšanu, neprasmi dejot, dziedāt, vārīt zupas, iesist naglas, spļaut tālāk par visiem, saprast aktuālo politisko situāciju). Mēs kaunamies un klusējam. (more…)

Laikā, kad lūgšanas pārvēršas dziesmā

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Vai mums jātiecas sasniegt prieka izjūtu, par kuru pastāvīgi runājam, vai arī tas atnāks dabiskā veidā?

Atbilde: Priekam pastāvīgi jābūt ar mums. Tas ir stāvoklis, kad man ir dzīvības gars, kas atnāk caur grupu, kura mani pastāvīgi atbalsta lielā mērķa sasniegšanā, tajā, ka esam īpaši, izredzēti lielai misijai, lielam darbam, tam, lai kalpotu pārējiem.

Par cik kalpošana pārējiem ir vēlama Augstākā spēka acīs, tad šis augstākais darbs jāveic priekā, pretējā gadījumā tu mēro ceļu nepareizā virzienā un tev nav saiknes ar gaismu, ar Radītāju.

Tu nevari raudāt un vienlaikus garīgi strādāt – tā nenotiek!

Prieks ir pārbaude un tajā pašā laikā vektors, kas norāda, kurp tev jāvirzās.

Palasiet, ko raksta Dāvids savos psalmos. Viņš apraksta milzīgas problēmas, kas nostājas garīgajā ceļā, taču tas viss iet kopsolī ar prieku. Tāpēc tās nav vienkāršas lūgšanas, tā ir dziesma!

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā