Bāls Sulams „Miers”: Radītājam jautāja eņģeļi: „Kas ir cilvēks, lai Tu par viņu domātu? Kam tev šī nelaime?” Šeit var minēt līdzību par ķēniņu, kuram bija tornis, pilns ar visādiem labumiem, taču nebija viesu… Kāds tādā gadījumā var būt ķēniņam labums no šīs pārpilnības?

„Eņģeļi” ir dabas spēki, tādi paši, kā gravitācijas spēks, elektrostatiskie, magnētiskie spēki un citi. Viņu jautājums ir saprotams: „Ja visa realitāte ir Tavi spēki, tas ir, tavas izpausmes vēlmes attiecībā pret matēriju, tad kāds ir šīs matērijas labums no visa tā, ko Tu ar to dari, pārceļot to no stāvokļa uz stāvokli?”

Radītājs atbild: „Es vēlos radīt Cilvēku – tādu elementu sakausējumu, tādu pamatu kombināciju, lai no to savienojuma dzimtu kas jauns, kas nav tiešs Mans turpinājums”.

Cilvēka (Ādams) pakāpe atrodas virs „eņģeļiem” – virs dabas likumiem, kas neatstāj brīvu vietu gribas brīvībai. Cilvēks paceļas virs tiem, viņš ir spējīgs uz brīvu izvēli. „Eņģeļi” nespēj izzināt cilvēcisko veidojumu – tie vienkārši ir Radītāja spēki, kas darbojas radījumā. Neskatoties uz to, šajā Viņa veidojumā, kas pakļaujas nemainīgajām likumsakarībām, atklājas kāds īpašs brīvības punkts.

Šis punkts nāk no Radītāja un ienāk radījumā. Tas nozīmē, šajā radījumā Viņš rada kaut ko patstāvīgu, neatkarīgu – pirmkārt, no Viņa paša…

Kā tad tā? Vai patiešām Radītājam var pretoties patstāvīga, no Viņa atrauta, pretēja Viņam un vienlīdzīga pēc spēka vēlme? Tas var novest pie konflikta, pie sadursmes, pie „nelaimes”? „Eņģeļi” nesaprot, kā Labais un Darošais labu Radītājs var ko tādu pieļaut.

Un Radītājs viņiem atbildēja, ka Viņam ir tornis, piepildīts ar visiem labumiem un Viņš neaicināja uz torni citus viesus, izņemot cilvēci.

Citiem vārdiem, tikai pie nosacījuma, ja pār cilvēkiem  nāks problēmas un nelaimes, kas liks viņiem aizdomāties un iegūt patstāvīgu vēlmi, – viņi spēs baudīt to, ko Viņš ir sagatavojis viņiem.

No nodarbības: no raksta „Miers”, 19.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment →