Mīkstas atsperes cilvēces progresam

Daba nemainās – mainās mūsu uztvere attiecībā uz dabu, tās atklāšanas pakāpe. Cilvēks mainās, kļūst gudrāks, saņem spēcīgākus un smalkākus izpētes instrumentus un tāpēc arvien dziļāk izzina dabu. Pati daba nemainās – mainās cilvēks un atklāj tajā jaunas parādības, jaunus likumus, īpašības, saiknes.

Realitātē nekas nemainās – visas pārmaiņas notiek tikai attiecībā pret mums. Cilvēks vispār neko nedara pats. Viņu pilnībā vada no augšienes, bez jebkādas līdzdalības no viņa puses, vai arī viņu vada ar viņa paša līdzdalību. Turklāt ar šo līdzdalību viņš var tikai paātrināt attīstību.

Taču paātrinot savu personīgo attīstību, tādā veidā es ietekmēju visu pasauli, tāpēc ka esmu lielas integrālas sistēmas integrālā daļa. Tāpēc visas pārējās šīs sistēmas daļas arī mainās kopā ar mani.

Pieņemsim, patlaban mēneša laikā esmu pavirzījies uz priekšu tā, kā man vajadzētu virzīties uz priekšu simts gadu laikā (šādā ātrumā mēs ar jums virzāmies uz priekšu), taču vai tādā gadījumā pārējā pasaule var palikt uz vietas? Mēs velkam aiz sevis visu pasauli un paātrinām tās attīstību, tās labošanos. Mainās tāpat arī visa aina: mūsu dzīvesveids, veids, kā mēs virzāmies uz priekšu. Mēs virzāmies ātri, labi, viegli, maigi, tā vietā, lai kratītos ratos pa cietām bedrēm, saņemot punus un zilumus, tādās problēmās un ciešanās, kuras sekoja mums mums visu trimdas laiku.

Tas viss ir atkarīgs no mums! Tas arī nozīmē, ka Israēls (tas, kas tiecas tieši pie Radītāja) paātrina, apgaismo laiku. Labošanās beigu (Gmar Tikun) stāvoklis ir stingri noteikts, tas ir likums.  Turpretī visi pārējie stāvokļi, lai gan arī norisinās saskaņā ar to pašu attīstības likumu, taču cilvēks pats nosaka to ātrumu, raksturu, pats tos sajūt. Mums ir jātic, ka tas tā ir katrā ceļa punktā, līdz ar to, ka visu nosaka Radītājs un „Nav neviena cita, izņemot Viņu”.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas priekšvārda, 16.07.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed